Parakstīties uz jaunumiem

Ievadi savu e-pasta adresi, lai parakstītos uz jaunumiem

Parakstīties

Grāmata kā vērtība

Teksta izmērs: A A A

 
Sākums Izglītība Pirmsskolas Grāmata kā vērtība

2011. gada 23. janvāris

Ir pagājis trauksmainais, iepirkšanās steigas vadītais dāvināšanas un dāvanu saņemšanas laiks. Jaunais gads tiek sagaidīts ar cerībām, un atbilstīgi sabiedrības un arī katra personīgajām vērtībām tiek izvirzīti jauni mērķi un uzdevumi. Savas pārdomas par sabiedrību un bērna vietu tajā, par grāmatas nozīmi bērna personības attīstībā pastāstīt aicinājām RPIVA lektori un Bērna valodas pētījuma centra pētnieci Inesi Freibergu.

Norises sociālajā vidē ietekmē arī bērnu attīstību

Mūsdienu laikmetu filozofi un sociologi raksturo skarbi: par vērtību devalvācijas, noraidīšanas un izsmiešanas laikmetu (Liotārs), par sava veida "garīgo mežonību" (Pass), "situāciju pēc orģijas" (Bodrijārs), kurā cilvēks pārvērties par "tukšu ekrānu" masu kultūras projekcijai (Hārvijs). Tās galvenais dzinulis ir ražot, pārdot, lai gūtu peļņu, tāpēc masu kultūra orientējas uz izklaidi, sensāciju, ātru vēlmju apmierināšanu un aizvien jaunu radīšanu, reducējot idejas, vērtības un jūtas patēriņa precēs. Tās tēli, produkti, līdzekļi piepilda cilvēka dzīves telpu un spēcīgi ietekmē vērtību hierarhijas veidošanos, pasaules skatījumu, domāšanas veidu, vēlmes, dzīves stilu un uzvedības standartus. Cilvēks neapzināti pieņem noteiktu dzīvesveidu un idealizē to. Latvija šajā ziņā nav izņēmums, un norises sociālajā vidē ietekmē arī bērnu attīstību. Diemžēl masu kultūra iekļūst cilvēka, arī bērna dzīvestelpā un apziņā pa ļoti daudzveidīgiem ceļiem - pat tad, ja tās tiešais adresāts nav bērns. Visaktīvākā šai ziņā ir televīzija, un cik mēs, pieaugušie, kontrolējam to, ko no ekrāna uztver bērns? Pārraides un filmas, kas domātas bērnu izglītošanai un izklaidei, ir mazākā televīzijas programmu daļa, bet vai bērns skatās tikai tās? Lielai daļai ģimeņu televīzija kļuvusi gandrīz par vienīgo izklaides, relaksācijas līdzekli arī brīvdienās, nemaz nerunājot par darbdienu vakariem. Pat tad, ja pārraide šķiet "nekaitīga", par tādām nevar nodēvēt visas reklāmas, kas ar uzmācīgu spēku ielaužas ekrānā. Lūk, piemērs, sešgadīgie bērni grupā aizrautīgi izspēlē "Martīni" reklāmu ar moto: "Nav "Martīni" - nav ballītes!" Meitenes ver vaļā un sit ciet durvis reklāmā tik pazīstamā teksta pavadījumā, kamēr zēni ar tādu pašu entuziasmu spēlē "neapķērīgo" viesi bez un ar "Martīni" pudelēm. Pudeļu vietā ātri tiek atrasti ķegļi un demonstrēta dzeršana no tiem. Domāju, ka reklāmu, seriālu un filmu "iedvesmotas" ainas bērnu rotaļās pamanījis gandrīz katrs pirmsskolas skolotājs.

Kādi priekšstati veidojas bērnam pirmajos dzīves gados?

Arī daļā bērniem domātajās animācijas filmās (te pārmetumus nav pelnījušas Latvijā tapušās filmas, kas izceļas ar savu labestīgo garu un bērnam tuvo pasaules skatījumu) bieži vien vērojamas agresīvas tēlu izpausmes vai bērna psihei vēl svešas un līdz galam neizprastas attiecības. Tā kā tās bieži tiek rādītas rīta stundās, kad lielākā daļa skolas bērnu ir skolā, jādomā, ka programmu veidotāji tās paredzējuši pirmsskolēniem. Parasti sižets ir tāds - "labie" cīnās ar "sliktajiem" labās vai pareizās idejas vārdā, taču "labo" cīņas metodes nav cilvēciskākas par "slikto" tēlu agresijas izpausmēm, tātad - "zobs pret zobu". "Labie" vienmēr uzvar un beigās saņem kādu atalgojumu, uzslavu un visu apkārtējo apbrīnu. Kādi priekšstati veidojas bērnam pirmajos dzīves gados, kad viņa pieredze ir neliela un situatīva? Ka mērķis attaisno līdzekļus? Ka konflikta risināšana iespējama tikai ar vardarbību? Pētījumi pasaulē liecina, ka televīzija kļuvusi par bērna pasaules ainas konstruētāju, agresīvi programmējot dzīvesveidu un deformētu vērtību sistēmu. Tas izpaužas kā pasaules, tās tēlu, norišu sadrumstalota jeb fragmentāra uztvere, to vērtības krišanās un agresija pret dzīvām būtnēm un priekšmetisko pasauli. Notiek robežas izplūšana starp morāli un visatļautību, kavēta dažādu jēdzienu un uzvedības modeļu izpratne. Piemēram, kaušanos ar vienaudžiem un fiziskā spēka demonstrēšanu bērni nereti izprot kā vīrišķību, varonību. Tas ietekmē bērna uzvedības, rīcības motivāciju. Piedāvājot bērnam šabloniskus tēlus, masu produkciju, tiek kavēta arī estētisko vajadzību veidošanās. Ekrāna iedarbība galvenokārt ir jutekliska - dominē redze, dzirde, strauja kadru maiņa, skaņa, kas nedod bērnam iespēju domāt, vērtēt un analizēt. Pakāpeniski bērns pierod pie šāda jutekliska un dinamiska iedarbības veida, kurā nav refleksijas, un viņam grūti koncentrēties uz informāciju, kas tādu iedarbību nerada.

Bērniem, kas orientējušies uz mūsdienu filmu tēliem, nav izveidojušies priekšstati par morāles normām

Pretēja tikko raksturotajai televīzijas uztverei un radītajam iespaidam ir grāmatas lasīšana. Tā pieprasa uzmanības koncentrēšanu, pieredzes aktualizēšanu, domāšanu, iztēli un refleksiju. Nesen iepazinos ar Krievijā veiktu pētījumu par mūsdienu pirmsskolas vecuma bērnu iemīļotākajiem tēliem un to regulatīvo funkciju uz morāles veidošanos un uzvedības pašregulāciju. Pētījuma rezultāti apliecina, ka bērniem, kas orientējušies uz mūsdienu filmu tēliem, nav izveidojušies priekšstati par morāles normām, vājāk izteikta uzvedības pašregulācija. Savukārt tiem, kuri kā mīļākos tēlus izvēlas tradicionālos pasaku tēlus, priekšstati par morāli izteikti spilgtāk un augstāka ir arī uzvedības pašregulācija. Pētījums lieku reizi apstiprina literatūras kā mākslas veida nozīmi bērna personības attīstībā un to, kāpēc mākslai ierādīta nozīmīga vieta humānajā pedagoģijā.


Pilnu raksta versiju lasiet laikraksta "Izglītība un Kultūra"  13.janvāra numurā.

Iveta Liepiņa, laikraksts "Izglītība un Kultūra"

 
 

Komentāru pievienošana

Vārds

E-pasts

Komentārs

Ievadiet attēlā redzamo kombināciju

 
Pēdējo reizi atjaunota 21.septembrī, 2018, 09:35
Adrese: Krišjāņa Valdemāra iela 5, Rīga, LV-1010, Latvija
Tālrunis: 67026816, E-pasts: iksd@riga.lv
old.iksd.riga.lv

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, elektroniskā pasta adrese: iksd@riga.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit