Parakstīties uz jaunumiem

Ievadi savu e-pasta adresi, lai parakstītos uz jaunumiem

Parakstīties

Diskusija ”Administratīvie šķēršļi izglītības jomā”

Teksta izmērs: A A A

 
Sākums Izglītība Skolas Diskusija ”Administratīvie šķēršļ...

2011. gada 28. janvāris

Laikraksts "Izglītība un Kultūra" sadarbībā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību pagājušajā nedēļā rīkoja kārtējo apaļā galda diskusiju. Šoreiz diskusijas tēma "Administratīvie šķēršļi izglītības jomā".

Diskusijā piedalījās:
Edgars Grigorjevs, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) sabiedrisko attiecību speciālists
Anita Vanaga, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas (AVG) direktores vietniece izglītības jautājumos, Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja
Inese Vaivare, Valsts kancelejas Stratēģiskās analīzes departamenta konsultante, funkciju audita grupas vadītāja
Inita Juhņēviča, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece
Ivars Balamovskis, Rīgas Domes Izglītības pārvaldes priekšnieks
Ingrīda Mikiško, LIZDA priekšsēdētāja
Sergejs Bratarčuks, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktora vietnieks informātikas jautājumos
Romāns Alijevs, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors, IZM Konsultatīvās padomes Mazākumtautību skolu izglītības jautājumos priekšsēdētājs
Ivans Jānis Mihailovs, Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) juriskonsults
Ineta Tamane, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas viceprezidente, Ogres 1. vidusskolas direktore
Daiga Kļanska, laikraksta "Izglītība un Kultūra" žurnāliste
Cik noslogots pašlaik ir skolas direktors, mācību pārzinis un skolotājs, gatavojot dažāda veida informāciju, ko paredz Latvijas normatīvie akti? Kas ir lieks un kas pietrūkst, lai radītu objektīvu priekšstatu par Latvijas izglītības sistēmas rezultātiem?

S. Bratarčuks: Es varbūt sākšu ar atskaites formu VS1, kura pastāv jau gadu desmitiem. Mūsuprāt, tā gan morāli, gan fiziski ir novecojusi. Tā ir atskaite, kura tiek gatavota katra mācību gada sākumā, septembrī, taču kopš brīža, kad tika ieviesta valsts izglītības informatizācijas sistēma (VIIS), mūsuprāt, šī atskaite vairs nav vajadzīga. Ir informācija, kuru nākas dublēt, jo valstij tā jau ir.
A. Vanaga: Kad mēs ņemam datus no VIIS, tad tie pārklājas un realitātē nemaz nav izmantojami.
S. Bratarčuks: Tieši tā, ja sistēmā ir šie dati, tad tiem jābūt replicējamiem uz jebkuru atskaiti, taču, aizpildot VS formu automātiski, dati ir neprecīzi un nākas tos labot ar roku.
I. Juhņeviča: Jā, no pagājušā gada 1. septembra ir ieviesta VIIS ar domu aizstāt VS formas atskaiti. Godīgi sakot, tur parādās tehniskas problēmas. Arī mācību gada sākumā nevarējām aprēķināt finansējumu modelim "Nauda seko skolēnam". Izglītības pārvalžu vadītāju seminārā vēl decembrī mūsu speciālisti informēja, ka sistēma nav sakārtota, līdz ar to šī VS atskaite bija spēkā. Ceram, ka šī gada 1. septembrī visi dati būs savadīti precīzi.
Vai datiem varēs piekļūt arī pašvaldības?
I. Balamosvkis: Rīgas pilsētā mēs ļoti aktīvi izmantojam VIIS reģistrētos datus, jo nopietni strādājam pie savu skolu reģistra. Iespējams, mūsu pluss ir tas, ka datu sistēmas administrators katras neprecizitātes gadījumā sazinās ar ministriju un tos precizē.
I. Juhņeviča: Turklāt katrā pašvaldībā noteikts, ka ir jābūt vienam atbildīgajam par VIIS.
Cik plašam cilvēku lokam šī informācijas sistēma ir pieejama?
S. Bratarčuks: Mums skolā katru gadu tiek vaicāts, cik mums ir skolēnu, kuriem ir 15 gadu, lai viņus varētu potēt. Taču man nav zināms, vai mediķiem ir pieeja šiem datiem vai nē.
I. Vaivare: Tas ir ļoti pareizs jautājums, jo arī mēs auditā secinājām, ka ir vairākas problēmas - pirmkārt, ka institūcijām, kurām vajadzētu informāciju, nav pieejas datiem. Otrkārt, institūcijas, kam ir pieeja, neizmanto to, jo vieglāk ir piezvanīt vai palūgt atkārtoti nekā apmācīt savus darbiniekus rīkoties ar datu bāzi. Treškārt, datu bāzē nav visa informācija. Es arī gribētu vaicāt skolām: cik tipiski ir tie gadījumi, kad jums jautā datus, kuri netiek datu bāzēs uzkrāti?
S. Bratarčuks: Jāatzīst, ka visbiežāk tiek jautāti dati, kuri tiek iesniegti informatizācijas sistēmā.
 I. Balamovskis: Es domāju, ka gadījumu, kad jautā datus, kuri jau ir bāzē, būs arvien mazāk. Savā departamentā pārrunājām, kas noslogo iestāžu vadītājus ar lieku informācijas pieprasīšanu. Te minējām arī mediķus, bet tam iemesls ir iepriekšējā datu bāze, kurā dati nebija ticami. Turklāt jebkura datu bāze ir izmantojama tikai tad, ja to precīzi katru dienu uztur, tāpēc, zinot, ka dati ne vienmēr ir ievadīti, nākas sniegt dubultā šo informāciju.
R. Alijevs: Bet ir parādījusies jauna problēma. Skolēni migrē no vienas skolas uz otru. Uz to brīdi, kad gatavo tarifikāciju, viņš ir vienā skolā, bet šodien ir jau citā skolā.
J. Juhņeviča: Patiešām - Ministru kabineta (MK) noteikumi, lai atvieglotu vecākiem iešanu uz divām skolām, paredz, ka vecāks iet tikai uz jauno skolu, kur piereģistrē savu bērnu, un automātiski no tās skolas, no kuras iet projām, "izkrīt" ārā.
I. Mikiško: Runājot par to, kam tad ir pieeja šai datu bāzei. Mums nav pieejas šai sistēmai, bet mēs būtu tie, kas šos datus izmantotu. Ieejot IZM mājas lapā, statistika atšķiras no pašu darbinieku prezentācijām. Kam tagad ticēt? Vajadzētu domāt par to, lai visi lieto vienu informāciju.
J. Juhņeviča: Mūsu dati VIIS sistēmā vēl nav pilnībā savadīti, līdz ar to līdz decembrim to nevarēja izmantot. Iespējams, tad, kad mēs prezentējām statistiku, situācija bija atšķirīga, taču šobrīd mājas lapā minētā ir oficiālā informācija. Man grūti teikt, kam pieejamība tiks nodrošināta.
J. Mihailovs: Pagaidām VIIS noslēgusies tikai 1. kārta, vēl atlikušas divas. Noteikumi, attīstoties datu bāzei, noteikti tiks precizēti. Jautājumi ir risināmi. Un jums kā mūsu sociālajiem partneriem noteikti jāiesniedz priekšlikumi. Taču es jau tagad varu pateikt, ka ne visas skolas godprātīgi pilda savus pienākumus. Un dati netiek iesniegti laikus. Es gan nerunāju par laiku, kad darbību uzsāka informācijas sistēma, bet iepriekš. Dati tiek iesniegti ne tikai ar divu mēnešu nokavēšanos, bet arī laboti vēl pēc trīs mēnešiem. Šobrīd sistēma vērsta uz to, lai visi varētu šos datus redzēt un izmaiņas tiktu operatīvi ievadītas. Taču piekrītu, ka pie datu ievades jāstrādā mērķtiecīgi, regulāri un atbildīgi. Ieviešot principu "nauda seko skolēnam", mēs ļoti labi zinām, ka katrs izglītojamais ir arī nauda.
I. Vaivare: Jāpēta dziļāk, kāpēc netiek pildīta datu bāze. Skolām ir jāpilda ļoti liels dokumentācijas apjoms - atskaites, pārskati, metodikas un citi. Par uzkrājamo informācijas apjomu ir jādiskutē kopumā, un to mēs neatrisināsim tikai ar elektroniskām sistēmām. Vai mums ir vajadzīgi standartizētie stundu plāni, kaut gan pedagogam jāpiemēro savas metodes pie reālās dzīves situācijas? Kā secinājām auditā, pedagogi formāli aizpilda dokumentus tikai tāpēc, lai tad, kad nāks pārbaude, viņam būtu "ķeksis", ka tas ir izdarīts, kaut arī dzīvē viņš strādā pavisam savādāk. Vai pedagogam ir jāvelta resursi "dubultās grāmatvedības" vešanai? Kas ir tās pārējās atskaites, pārskati un administratīvie darbi, kas aizņem ilgu laiku un ko ikdienā skolas nelieto?
R. Alijevs: Es uzskatu, ka metodiskās komisijas dokumentācija nav vajadzīga.
I. Tamane: Ogres 1. vidusskolā skolotājam jāveido tematiskais plāns, bet tas ir iekšējais noteikums. Gada beigās skolotāji raksta pašvērtējumu, kurā salīdzina un analizē savu paveikto. Tā kā skolā mācību procesā izmanto e-žurnālu, liecības tiek iegūtas elektroniski. Tas atvieglo skolotāju darbu, un, manuprāt, skolotājam birokrātija nav liela.
Skolu akreditācija
J. Mihailovs: Par akreditāciju atļaušos teikt divas lietas. Jaunā akreditācijas kārtība saka, ka akreditācijai jāiesniedz iesniegums un pašvērtējums. Un tas primāri ir administrācijas darbs. Manuprāt, ļoti precīzi vajadzētu nodalīt skolu administrācijas darbu un skolotāja darbu. Otrkārt, ļoti daudz ir atkarīgs no paša skolotāja, kā viņš strādā. Ir skolotāji, kuri var strādāt tikai pēc standarta ar minimālu radošu ieguldījumu. Cits var veidot savu programmu un veidot papildu materiālus, kas, protams, aizņem laiku. Bet gribu uzsvērt tikai to, ka Latvijas Republika ir noteikusi visu nepieciešamo dokumentāciju un nevienai institūcijai nav tiesību prasīt kaut ko papildus.

Pilnu diskusijas atšifrējumu lasiet laikraksta "Izglītība un Kultūra" 27. janvāra numurā.

 
 

Komentāru pievienošana

Vārds

E-pasts

Komentārs

Ievadiet attēlā redzamo kombināciju

 
Pēdējo reizi atjaunota 21.septembrī, 2018, 09:35
Adrese: Krišjāņa Valdemāra iela 5, Rīga, LV-1010, Latvija
Tālrunis: 67026816, E-pasts: iksd@riga.lv
old.iksd.riga.lv

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, elektroniskā pasta adrese: iksd@riga.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit