Parakstīties uz jaunumiem

Ievadi savu e-pasta adresi, lai parakstītos uz jaunumiem

Parakstīties

Izglītības kvalitātes garants – izglītība ilgtspējīgai attīstībai (1)

Teksta izmērs: A A A

 
Sākums Izglītība Skolas Izglītības kvalitātes garants – i...

2011. gada 17. februāris

Atbalstot mēģinājumus veicināt sociāli atbildīgu, ekonomiski dzīvotspējīgu un ekoloģiski ilgtspējīgu attīstību, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālā asambleja 2002. gada 20. decembrī pieņēma rezolūciju par dekādes Izglītība ilgtspējīgai attīstībai” pasludināšanu. Dekāde ilgs kopumā 10 gadus – no 2005. gada līdz 2014. gadam, un vadošā aģentūra dekādes īstenošanai ir ANO UNESCO. Pagājušās nedēļas nogalē Latvijā viesojās UNESCO Vācijas Nacionālās komisijas sekretariāta vadītājs Aleksandrs Laihts, dekādes koordinators Vācijā.

Kāda ir izglītības loma ilgtspējīgas attīstības kontekstā?

Pasaule globalizējoties mainās, tāpēc nepieciešams mainīties katram indivīdam personiski. Protams, mums nepieciešams meklēt tehniskus un politiskus risinājumus, taču vissvarīgākais ir saprast – cilvēkiem jādomā citādāk. Vairāk jādomā par nākotni, sadarbību, taisnīgumu. Tieši tādēļ mums nepieciešama izglītība, lai cilvēki saprastu, kādu zināšanu trūkums ir izraisījis problēmas šodien, apzinātos rīcību un nākotnē rīkotos gudrāk.

Kāda ir skolotāja loma, īstenojot izglītību ilgtspējīgai attīstībai?

Vissvarīgākā. No savas pieredzes zinu, ka skolas laikus asociēju un atminos pēc enerģiskām, harismātiskām pedagogu personībām. Taču, jau konkrēti īstenojot izglītību ilgtspējīgai attīstībai, skolotāji var integrēt dažādus aktuālus tematus sava priekšmeta mācību stundās. Protams, ne visos priekšmetos to ir viegli izdarīt, bet, piemēram, bioloģijas stundās var runāt par apkārtējo vidi, ģeogrāfijā par globalizāciju, svešvalodās rakstīt esejas par globālajiem izaicinājumiem un katra indivīda reakcijām uz tām, pat matemātikā var izskaitļot, piemēram, vides piesārņojumu.

Otra lieta – metodoloģija. Mācību darbu organizēt nevis tā, kā ierasts, – ka visbiežāk skolotājs runā un skolēni klausās –, bet mācīties, interaktīvi sadarbojoties, mijiedarbībā. Tiek veidoti projekti, darbs organizēts ārpus ierastajām klases telpām, veidota sadarbība ar citām institūcijām, organizācijām pilsētā, apdzīvotajā vietā, pašvaldībā, kas jau strādā ar ilgtspējīgas attīstības jautājumiem.

Kāda ir Vācijas pieredze, īstenojot šo ceļu?

Protams, vienmēr var runāt par attieksmi – glāze ir puspilna vai pustukša, bet, manuprāt, mums ir izdevies progresēt. Esam izveidojuši diezgan spēcīgas tradīcijas ilgtspējīgai attīstībai ne tikai skolā, bet arī universitātēs un pieaugušo izglītībā. Īstenojas daudz labu projektu. Dekāde ievieš sertifikātus un piešķīrusi tos vairāk nekā 1000 vairākiem labiem projektiem. Pēdējos divos gados esam saņēmuši apmēram 2000 iesniegumu, kas pauž idejas, kā varētu īstenot ilgtspējīgas attīstības iniciatīvas. Tajā pašā laikā, skatoties globālā kontekstā, saprotam, ka vajadzīgs darīt vēl vairāk. Vairāk jāiesaista pēc būtības ilgtspējīgas attīstības aspekti skolās, izglītībā kopumā.

Vai arī bērnudārzos izmanto ilgtspējīgas attīstības principus?

Nē, ne katrā. Dažos tiešām labos dārziņos tas strādā; protams, atšķirīgāk nekā vidusskolās. Dramatiskas problēmas viņi neuztvers. Bet te bērni izprot to, kā daba veidojas, kā dzīvo cilvēki dažādās pasaules malās.

Iniciatīva ir individuāla vai valdības līmenī?

Abos veidos. Pedagoga iniciatīva spēj skolēniem dot ļoti daudz, tāpat viss pedagogu un skolas vadības kolektīvs vai, piemēram, pašu studentu iniciatīva. Mēs veicām pētījumu, kurā secinājām, ka septiņi no 10 skolēniem pieprasa vairāk iespēju mācīties ilgtspējīgas attīstības kontekstā, tātad 70% no visiem Vācijas skolēniem uzskata, ka tas viņiem ir interesanti un svarīgi. Tās ir iniciatīvas, kas nāk no mērķauditorijas, bet, protams, ir vajadzīga politiska griba radīt vairāk iespēju skolām.

Kā vērtējat līdz šim padarīto Latvijā?

Pavadot šeit trīs dienas, esmu ticies ar dažādiem valdības cilvēkiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, iepazinies ar labiem projektiem, un ir izdarīts diezgan daudz labu darbu, turklāt – ne tikai vides nozarē, bet arī ekonomiskā un sociālā kontekstā. No vienas puses – jā, darīts tiek, no otras – jādara stipri vairāk. Protams, te viens no izaicinājumiem ir ekonomiskā situācija, īpaši izglītībā. Tas sarežģī jaunu lietu ieviešanu. Iespējams, tajā pašā laikā ilgtspējīgas attīstības izpratne var sniegt labas atbildes uz vairākiem sarežģītiem jautājumiem. Te ir runa arī par ilgtspējīgu ekonomiku. Mēs Vācijā vienmēr domājam, ka izglītību ilgtspējīgai attīstībai var ieviest bez papildu materiāliem. Visu var izdarīt ar pieejamajiem resursiem. Gudri pedagogi realitāti spēj ienest klases telpā arī caur esošajiem materiāliem.

Pilnu intervijas versiju lasiet laikraksta „Izglītība un Kultūra” 17.februāra numurā.

Vita Pļaviņa, laikraksts „Izglītība un Kultūra”

 
 

Komentāru pievienošana

Vārds

E-pasts

Komentārs

Ievadiet attēlā redzamo kombināciju

skolotaja 20/02/2011 14:44
 

Vai var kāds pateikt, kāpēc ir vajadzīga "Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācija"? Mājas lapā joprojām ir Ziemassvētku sveiciens.

 
Pēdējo reizi atjaunota 21.septembrī, 2018, 09:35
Adrese: Krišjāņa Valdemāra iela 5, Rīga, LV-1010, Latvija
Tālrunis: 67026816, E-pasts: iksd@riga.lv
old.iksd.riga.lv

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, elektroniskā pasta adrese: iksd@riga.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit