Parakstīties uz jaunumiem

Ievadi savu e-pasta adresi, lai parakstītos uz jaunumiem

Parakstīties

Diskusija „Pedagogu atalgojums finansēšanas modeļa „nauda seko skolēnam” kontekstā”(8)

Teksta izmērs: A A A

 
Sākums Izglītība Skolas Diskusija „Pedagogu atalgojums fi...

2011. gada 24. februāris

Diskusijā piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas Finanšu departamenta direktore Inga Štāle, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško, LIZDA speciāliste vispārējās izglītības jautājumos Baiba Bašķere, Amatas novada pašvaldības apvienotās izglītības pārvaldes vadītāja Dina Dombrovska un Rīgas Tūrisma un tirdzniecības skolas arodbiedrības priekšsēdētāja Irina Sobakina.

Kā IZM darba grupa vērtējusi modeļa „nauda seko skolēnam” darbību šajā mācību gadā?

Inga Štāle (I. Š.): Lai izvērtētu pedagogu darba samaksas principa „nauda seko skolēnam” pilnveides iespējas, jau otro gadu pēc Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvas darbojas darba grupa. Esam secinājuši, ka princips darbojas veiksmīgi. Izvērtējot 2009./2010. mācību gadu, kad tika ieviests šis finansēšanas princips, tika veikti nelieli uzlabojumi, kuri, iespējams, bija pārsteidzīgi – šajā modelī tika iekļautas arī speciālās izglītības iestādes. Pagājušogad mums bija iespēja analizēt arī situāciju uz vietas – pašvaldību skolās –, aptaujājot gan pedagogus, gan pašvaldību vadītājus gan par finansēšanas modeļa priekšrocībām, gan arī trūkumiem, taču nonācām pie kopīga secinājuma – kopumā modelis darbojas veiksmīgi.

Dina Dombrovska (D. D.): Protams, ka modelis strādā, sistēma mums ir skaidra. Ja pirmais gads bija pilns ar nesaprašanos, tad tagad visi ar šo modeli rēķinās. Otra lieta, ko saredzu, ir milzīgā atšķirība, ko var atļauties viena skola un ko var atļauties cita skola. Tā mani dara bažīgu, jo šobrīd valstī mums ir tā situācija, kad mums ir pienākums pret katru bērnu, lai viņš būtu mūsējais. Es vienmēr būšu par saviem septiņiem novadiem un mūsu skolām. Tās visas ir lauku teritorijas, mežu vidi, un no Cēsu pilsētas šīs skolas atrodas 60–70 km attālumā. Man ir bažas par to, ka skolām kļūst aizvien šaurāka izdzīvošanas robeža, skolotāji turpina strādāt un saka, ka turpinās strādāt, bet reorganizējot, aizslēdzot vai apvienojot kādu no šīm izglītības iestādēm, tas mežu vidus paliks absolūti tukšs. Divas lietas – katrs bērns ir vērtība, par kuru mums ir pienākums domāt, un otra lieta ir disharmonija starp izglītības iestādēm, kur pedagogi dara vienu darbu, realizē līdzīgus stundu plānus, bet saņem ļoti atšķirīgu finansējumu.

Cik ilgi, jūsuprāt, šāds modelis var darboties?

D. D.: Es neesmu matemātiski rēķinājusi, un te es paļaujos uz ministrijas redzējumu. Mani vairāk uztrauc emocionālās lietas, bez kurām es nevaru iztikt, jo aiz katra cipara stāv cilvēks.

I. Š.: Es tam pilnībā piekrītu, taču būtiski atcerēties, ka šis modelis tika izstrādāts citos finansējuma apstākļos, bet ieviests jau pavisam citos. Tas pat ir apbrīnojami, ka, neraugoties uz finansējuma samazinājumu par 60%, to izdevās ieviest pietiekami sekmīgi. Ja finansēšanas modelis būtu ieviests brīdī, kad tas tika izstrādāts, atbilstoši plānotajam finansējumam, sabiedrība saprastu, ka modelis nav iemesls pašreizējām izglītības sistēmas problēmām. Ļoti daudzi pedagogu darba samaksas pazemināšanu saista tieši ar to, ka tika ieviests jauns finansēšanas modelis. Bet tā nav, jo tas ir tikai naudas sadales princips. Kā jau minēju – būtiski tika samazināts pedagogu atalgojumam paredzētais finansējums. Sekmīgu rezultātu šādā situācijā varēja panākt, rūpīgi iesaistoties pašvaldībām, izvērtējot un sakārtojot skolu tīklu. Ir gadījumi, kad pašvaldības skolu tīklu optimizēja ļoti operatīvi un kvalitatīvs izglītības process tika un tiek nodrošināts. Tas nozīmē, ka vissvarīgākā ir politiskā griba. Protams, ir objektīvi rādītāji, kur ir zems iedzīvotāju blīvums tieši skolas vecuma bērnu grupā, un blīvuma koeficients bija viens no jaunievedumiem pagājušajā gadā, kas tika ieviests, pateicoties darba grupas priekšlikumiem. Tas tiek piemērots novadiem, kuros ir ļoti zems iedzīvotāju blīvums uz vienu km2, kā rezultātā piešķirts papildu finansējums 30% apmērā. Tieši iedzīvotāju blīvumu mēs uzskatījām kā vienīgo objektīvo rādītāju tam, ka noteiktās teritorijās nav iespēju vairāk optimizēt skolu tīklu, jo tādā gadījumā tiek apdraudēta izglītības pieejamība. Ir vēl viens koeficients – 1,3, kas ir padziļinātām izglītības programmām.

Pats par sevi modelis „nauda seko skolēnam” ir mūžīgs, un man ir pārliecība, ka šis modelis pēc būtības ir taisnīgs. Tā ir taisnīga naudas sadale. Ir ievērotas gan izglītības pakāpes, gan programmu izmaksu atšķirības, gan lielo pilsētu un novadu atšķirības, gan teritoriju iedzīvotāju blīvumu atšķirības. Tie visi ir rādītāji, kas izsaka programmu izmaksu atšķirības.

Ingrīda Mikiško (I. M.): Skatoties no IZM un finanšu puses par naudas sadalījumu, es piekrītu: modelis ir taisnīgs. Bet tas nav taisnīgs attiecībā pret pedagogiem, jo mums nav koledžas līmeņa pedagogi, mums ir skolotāji ar augstāko un maģistra līmeņa izglītību gan pilsētās, gan laukos. Kāpēc mēs sodām skolotāju ar to, ka tajā novadā ir zema dzimstība? Mēs sodām skolotāju, jo viņš strādā ar 255 latiem par likmi. Pilsētā ar tādu pašu izglītību par tādu pašu darbu viņš saņem 500 un 600 latus. Mums ir jāizstrādā mehānisms, kas līdzsvaro pedagogu atalgojumu, pretējā gadījumā uz skolām laukos neviens vairs negribēs iet strādāt un skolas pašas savā ceļā nomirs. Skolotājs, dzīvojot laukos, kļūst par Latvijas lauku glābēju, bet te ir jābūt nopietnai diskusijai, jo līdztekus jāskata arī sociālās iekļaušanas jautājumi. No mazas skolas aizejot uz vidusskolu, – kā skolēns tur iedzīvosies? Ir atšķirība, vai skolēns visu laiku ir mācījies lielā skolā vai viņu tur tagad iemet.

I. Š.: Ļoti daudz atkarīgs no tā, kāds ir pašvaldību skolu tīkls, vai tā spēj sakārtot savus ceļus un nodrošināt iespējas aizbraukt uz blakusskolu, vai spēj radīt darbavietas, lai veidotos jaunās ģimenes, dzimtu bērni un līdz ar to no valsts budžeta sekotu vairāk līdzekļu. Pašvaldībām, kurās nav skolas, nav nākotnes. Bet, ja tur būs skola un skolotāji, bet tur nebūs bērnu, tad šai skolai nebūs nākotnes. Ar pedagoga darba samaksas finansējumu nevaram atrisināt ekonomiskās, tautsaimniecības un nodarbinātības problēmas valstī.

I. M.: Budžets liek pieņemt galīgi nepopulārus lēmumus. Vai nu slēdz skolas, vai nu skolotājs saņem tādu atalgojumu, ka nesaprot, kāpēc vispār ir mācījies. Ministrijas atbildība – izglītības politika, satura, kvalitātes nodrošinājums. Finansējumam vajadzētu būt Ministru kabineta jautājumam. Savādāk iznāk: no vienas puses, prasām katram iedot augstvērtīgi kvalitatīvu izglītību, bet, no otras puses, ar naudu to gremdē uz leju. Laukos zūd motivācija. Centies, cik gribi, alga vienalga nemainās.

I. Š.: Tam es nepiekrītu, jo jautājums ir par to, kas ir labāk. Vai tas, ka darbs ir uz vietas un bērnam ir iespēja iegūt izglītību, vai tas, ka tās nav?

Vita Pļaviņa, laikraksts "Izglītība un Kultūra"

Pilnu diskusijas versiju lasiet 24.februāra numurā.

 
 

Komentāru pievienošana

Vārds

E-pasts

Komentārs

Ievadiet attēlā redzamo kombināciju

Una 24/02/2011 14:58
 

Modelis ir netaisnīgs arī pilsētā - Rīgā. Reāli pamatskolu, kurās nav vidusskolas, 1. - 9. klašu skolotāji saņem mazāku atalgojumu, nekā 1. - 9. klašu skolotāji vidusskolās, un vēl mazāku nekā 7. - 9. klašu skolotāji ģimnāzijās - ar tādu pat darba apjomu, tādu pat izglītības līmeni un tādu pat klašu piepildījumu.
Otrkārt, skolotājs, kuram klasē ir 22 - 25 skolēni uzreiz saņem mazāku atallgojumu nekā kolēģis, kam klasē it 30 bērni, taču darba apjoms no tā nemainās, bet, ja skolā ir konkrētā klasē 50 bērnu, tad tos nevar sadalīt 2 klasēs pa 30 bērniem!
Vislielāko atalgojumu saņem vakarskolu skolotāji, kuriem klasēs ir "mirušās dvēseles".

Tā ka par taisnīgumu šeit grūti runāt.

skolotāja, 12 gadus mācu bērnus speciālajā skolā 24/02/2011 15:04
 

Vai 4/5 speciālo skolu skolotājie jāgatavojas doties ... meklēt siltākas zemes, ja šis modelis tiks piemērots arī speciālajās skolās ar nelielu skolēnu skaitu klasēs? Varbūt IZM plāno 100% integrāciju un speciālo skolu slēgšanu? Kurš paskaidros?

es 24/02/2011 15:44
 

Pensionāru lielais īpatsvars- īpaši speciālajās skolās. Klupšanas akmens Nr.1

Skolotaja 24/02/2011 15:55
 

Vispār nesaprotu šī principa pozitīvo ieguvumu. Rodas tikai nenovīdīga salīdzināšana "manā skolā - tavā skolā". Un kā izrādās tam ir pamats, jo nav vienādu gadījumu. Piemēram... pamatskolas 1.klases skolotājs saņem mazāk kā vidusskolas 1. klases skolotājs vai.....sākumskolas 5.-6.kl. mājturības skolotāja saņem mazāk kā vidusskolas tāda pati skolotāja, kas norāda uz netaisnību. Skolotāji iegulda vienādu darbu, bet atalgojums ir atšķirīgs. Un ko dara direktori? Lai izlīdzinātu kaut cik algas likmes ar citām skolām, ņem nost stundas saviem skolotājiem par audzināšanu, atstāj skolā vienu pagarināto dienas grupu, apvieno grupas valodās un veic visādas citādas darbības, lai it kā palielinātu amata algas, bet rezultātā cieš bērni, jo viņi nesaņem to pašu, ko vidējas vai lielas vidusskolas skolēni. Tas ir traki. Ja kādreiz skolotāji centās strādāt pēc labākās sirdapziņas, tad tagad darbs tiek veikts tikai tik, cik minimāli var no viņiem paprasīt.
Šādu modeli varēja izdomāt tikai tas, kurš ir visai tālu no skolas ikdienas, vai tāds, kurš strādā lielā skolā, kuram nav bēdas un galva nesāp par mazajām skolām.

Igaunis 24/02/2011 17:06
 

Bērnu skaita samazināšanās dēļ 2013. gadā modelis „nauda seko skolēnam” būs sevi izsmēlis. Samazinoties skolēnu skaitam, samazināsies kopējais finansējums, un vairs nebūs iespējams paaugstināt pedagogu atalgojumu. Tikai retais skolotājs brīvprātīgi atstāj savu darbu un pievēršas privātajam biznesam vai meklē citu nodarbošanos. Piemēram, Igaunijā skolotājiem ir noteikta 35 stundu darba nedēļā (18–24 kontaktstundas nedēļā). Visi pedagogi ir sadalīti četrās kvalifikācijas pakāpēs – jaunākais skolotājs, skolotājs, vecākais skolotājs un skolotājs metodiķis. Katrai kvalifikācijas pakāpei ir noteikta darba alga. Ja skolotājs ir klases audzinātājs, tad viņš vēl saņem 10% no pamatalgas. Pašvaldības skolotājiem var piemaksāt par audzināšanas darbu. Darba alga nav atkarīga no skolēnu skaita.

Ir jāmainās 24/02/2011 17:52
 

Skolā strādāju 30 gadus. Ar mīlestību un lielu atbildības sajūtu gan izvēlējos šo profesiju, gan cenšos strādāt. Darbs šobrīd vienā no vidējām Rīgas mikrorajona skolām. Mācu no 5.-12. klasei..Audzināmās klases nav. 1 slodze. Uz rokas-230 LS. Vai tas ir normāli? Papildus iespēju piestrādāt nav.
Vai tiešām skolotāja karjeras iespējas ar gadiem nevis palielinās, bet samazinās? Kā man nopirkt jaunāko grāmatu, žurnālu?Kā lai tieku uz operu vai teātri?
Kādā veidā sakopt sevi?
Kā lai nopērk dāvanas bērniem un mazbērniem?
Un tas viss pēc 30 ražīga pedagoģiskā darba gadiem.
Ceru, ka kaut kas mainīsies. Ir jāmainās!!!!!!!!!!!!! Skolu lietas jālemj cilvēkiem, kas domā gan par skolēnu, gan skolotāju. Neticu, ka vienīgie izredzētie ir lielo skolu pedagogi un skolēni.

 
Pēdējo reizi atjaunota 21.septembrī, 2018, 09:35
Adrese: Krišjāņa Valdemāra iela 5, Rīga, LV-1010, Latvija
Tālrunis: 67026816, E-pasts: iksd@riga.lv
old.iksd.riga.lv

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, elektroniskā pasta adrese: iksd@riga.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit