Jau 12 gadus skolās strādā sociālie pedagogi. Pa šo laiku daudzi sociālie pedagogi ir ieguvuši lielu profesionālo pieredzi un viennozīmīgi atzīst: lai sociālais pedagogs varētu veiksmīgi veikt savu profesionālo darbību un realizēt skolas atbalsta funkciju, ir ļoti svarīga sociālā pedagoga un klases audzinātāju sistemātiska un regulāra sadarbība.

Katrā skolā ir iedibināta sava skolēnu uzvedības un mācīšanās problēmu risināšanas kārtība, tostarp var būt sociālā pedagoga iesaiste problēmas risināšanā un problēmas pieteikšana sociālajam pedagogam. Ir skolas, kurās ir dibinātas speciālas atbalsta struktūrvienības. Visas šīs nianses arī nosaka un ietekmē to, kā skolās noris sociālpedagoģisko problēmu risināšana, kura mēdz būt diezgan atšķirīga. Nav vienas obligātas un vienotas sistēmas, kā tam jānotiek. Sociālo pedagogu aptaujā noskaidrots, ka visbiežāk lietotā formālā problēmas risināšanas un pieteikšanas kārtība ir problēmrisināšana līmeņos (tālāk dots piemērs, kā tas notiek).

1.     Pirmajā līmenī klases audzinātājs risina problēmu saviem spēkiem, sazinoties arī ar skolēna vecākiem.

2.     Otrajā līmenī klases audzinātājs par problēmu informē sociālo pedagogu, kurš, risinot problēmu, veic arī koordinatora funkciju (koordinē problēmrisināšanu, piesaista nepieciešamos atbalsta speciālistus, organizē komandas darbu u. tml.). Klases audzinātājs raksta ziņojumu sociālajam pedagogam pēc tam, kad jau ir veicis noteiktus pasākumus problēmas risināšanā un nav gūts vēlamais rezultāts, t. i., apraksta pirmajā līmenī paveikto. Ziņojumā tiek ietverta informācija par skolēna problēmu, līdz šim veiktajiem pasākumiem problēmas risināšanā, rezultātiem un tiek izteikts lūgums sociālajam pedagogam veikt nepieciešamo problēmas risināšanai (ir svarīgi, lai klases audzinātājs ziņojumā paustu savu lūgumu, jo tādējādi sociālajam pedagogam būs zināms klases audzinātāja viedoklis/redzējums par iespējamo problēmas atrisinājumu. Tas ir svarīgi, lai starp klases audzinātāju un sociālo pedagogu problēmrisināšanas procesā pastāvētu vienotība un saskaņa. Profesionāls sociālais pedagogs ņems vērā klases audzinātāja domas). Bieži vien sociālais pedagogs pieņem mutisku informāciju un iejaucas, lai sniegtu nepieciešamo palīdzību. Taču rakstisks ziņojums dod pilnīgāku un precīzāku informāciju par konkrēto gadījumu, kas ir ļoti svarīgi, lai izvēlētos pareizāko un optimālo problēmrisinājuma veidu. Turklāt ziņojums ir juridiskais iejaukšanās (intervences veikšanas) ietvars.

3.     Trešajā līmenī par skolēna problēmām ziņo skolas vadībai (sasauc mazo pedagoģisko sēdi, pieaicina vecākus u. tml.) un, ja nepieciešams, ziņo policijai vai citām attiecīgās jomas institūcijām.

Protams, problēmrisinājums pa līmeņiem, to gaita ir atkarīga no problēmas. Jo smagāku pārkāpumu skolēns ir veicis, jo ātrāk notiks pāreja no viena problēmrisinājuma līmeņa uz otru un trešo; jo maznozīmīgāka skolēna uzvedības un/vai mācīšanās problēma, jo pāreja notiks lēnāk. Tomēr ir svarīgi, lai klases audzinātājs savlaicīgi ziņotu par skolēna problēmām (piemēram, manāmas izmaiņas skolēna uzvedībā; bieži konflikti ar vienaudžiem; nevīžīgs izskats; vairākas nesekmīgas atzīmes, pirms vēl ir iegūts nesekmīgs gala vērtējums; mēdz skolu kavēt vairāk par trīs dienām, turklāt vecāki parasti par to neziņo u. tml.). Tas ir svarīgs sociālās iekļaušanas un efektīvas resocializācijas priekšnoteikums. 

Lai arī sociālais pedagogs mūsdienās var būt vērtīgs atbalsta resurss skolai un pedagoģiskajam personālam daudzo sociālpedagoģisko problēmu risināšanā, Latvijas Sociālo pedagogu federācija ir konstatējusi, ka sadarbība starp klases audzinātāju un sociālo pedagogu bieži vien nav pietiekami efektīva un kvalitatīva. Daudzi sociālie pedagogi atzinuši, ka veiksmīgas sadarbības garants ir klases audzinātāju uzticēšanās un paļāvība uz sociālo pedagogu, abu profesionāļu patiesa ieinteresētība par bērna likteni un ticība, ka komandas darbs ir vērtīgs un no tā tiek gūti vislabākie rezultāti. Ja klases audzinātājs atzīst sociālo pedagogu, uzticas viņam un paļaujas uz to un sociālais pedagogs to attaisno, veidojas kvalitatīva un ilgtspējīga sadarbība ar panākumiem, kuri iegūti kopīgiem spēkiem. Ieguvēji no šādas sadarbības ir pilnīgi visi: gan skolēni, kuri saņem savlaicīgu un kvalitatīvu palīdzību un atbalstu, gan klases audzinātāji, kuri iegūst sekmīgus skolēnus ar labu uzvedību, un arī sociālais pedagogs, jo spēj būt noderīgs un profesionāli veiksmīgi realizēties.

 

Ligita Kūle, Latvijas Sociālo pedagogu federācijas padomes priekšsēdētāja 1. vietniece sadarbībā ar Ivetu Freivaldi, Sandru Blumbergu, Zandu Lūsi, Sarmīti Bergmani, Ivetu Vāveri, Eviju Dzanušku un Daci Zariņu.

 

 

Pilnu raksta versiju lasiet laikraksta „Izglītība un Kultūra” 19.maija numurā.