Parakstīties uz jaunumiem

Ievadi savu e-pasta adresi, lai parakstītos uz jaunumiem

Parakstīties

Metodiskās dienas Rīgas skolotājiem

Teksta izmērs: A A A

 
Sākums Izglītība Pedagogiem Metodiskās dienas Rīgas skolotājiem

2011. gada 31. marts

Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs (RIIMC) šī pavasara metodisko dienu nodarbību sesijā bija izvirzījis mērķi kopā ar skolotājiem un nodarbību vadītājiem meklēt un aktualizēt galvenās izglītības attīstības tendences 21. gadsimta zināšanu, prasmju un attieksmju kontekstā. Jau pirms pieciem gadiem Eiropas Savienības valstis ir vienojušās, ka izglītībā cilvēks ir jāiesaista visu mūžu un tai jābūt virzītai uz astoņu kompetenču apguvi.[1] Tātad – saziņa dzimtajā valodā, svešvalodās, kompetence strādāt ar informāciju tehnoloģijām, pamatprasmes pētniecībā, matemātiskās zināšanas, pašiniciatīva un uzņēmējdarbība, sociālās un pilsoniskās prasmes, spēja mācīties, kā arī kultūras izpratne un izpausme. Piemēram, Amerikas Savienoto Valstu Izglītības departaments izveidojis atbalsta organizāciju „Partnerība 21. gadsimta prasmēm” (Partnership for 21 st Century Skills), kas jau astoņus gadus īsteno savu misiju veidot sadarbību starp izglītību, uzņēmējdarbību, sabiedrību un valdību.[2] Viņuprāt, 21. gadsimta prasmes ietver informācijas tehnoloģiju, mediju un komunikācijas prasmes, kritisko domāšanu, problēmu risināšanu, sadarbības prasmes, uzņēmējspējas, globālo apzināšanos, pilsoniskas sabiedrības prasmes, radošumu un inovācijas, sociālās un starpkultūras prasmes, kā arī līderību un atbildību.

 

Kā praktiski integrēt mācību procesā 21. gs. prasmes?

 

Metodisko dienu apmeklētāja Linda Saukuma, Rīgas Imantas vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā 5.–12. klasēm, atzīst, ka pagaidām skolotājiem ir par maz informācijas, kā praktiski 21. gadsimta prasmes integrēt mācībās. „Lai arī skolotāja arsenālā ir tik daudz un dažādas mācību metodes un materiāli, es apzinos, ka bērna potenciālu tās tik un tā pagaidām neatver.”

RIIMC metodiskā darba vadības galvenā speciāliste Inga Kacare piekrīt, ka daļai Rīgas pedagogu teorētiski ir skaidras izglītības attīstības tendences un prasmes, kas jāapgūst, „taču visbiežāk, tieši tradicionālās domāšanas vadīti, skolotāji nespēj iedzīvināt savas zināšanas praksē”. „Vispirms jau jebkuru pārmaiņu sākums ir darbs ar sevi, tā ir milzīga piepūle, kas jāveic. Un te nevarētu spekulēt ar skolotāja vecumu, domājot, ka gados vecākie pedagogi pret izmaiņām ir kategoriskāki. Tā nebūt nav.” I. Kacare arī atzīst, ka, vērojot skolu kolektīvu darbu, redzama sadrumstalotība. „Pie skolotāja nav nemaz tik viegli piekļūt, jo sadarbība, piemēram, mūsu centra konsultatīvajām komisijām ar rajonu metodiskajām apvienībām, arī nav efektīva. Taču mēs, tāpat kā visi, mācāmies mainīties.” Lai arī pārmaiņas vienmēr tiek uzņemtas ar pretestību, dažiem kolektīviem dabiskā kārtā šīs pārmaiņas tomēr notiek. Par to liecina jaunā RIIMC iniciatīva – aicinājums izstrādāt konkrētu skolu kolektīviem tieši viņu kopdarbības izaugsmi veicinošu profesionālās pilnveides kursu programmas. RIIMC Profesionālās pilnveides nodaļas vadītāja Daina Kupča informē, ka pagaidām atsaukušās apmēram 20 skolas. „Tas, mūsuprāt, ir labs rādītājs. Turklāt te nebūt nav tā, ka direktors nosaka, ko pedagogu kolektīvs mācīsies. Es domāju, ka šeit vērojams tiešām pozitīvs piemērs, kā kolektīvs izveidojies par domubiedru grupu ar kopīgām vērtībām un vēlmi augt.”

 

Jāmaina ieradumi, lai mainītu personisko efektivitāti

 

Šoreiz izvēlētā mērķauditorija metodiskajās dienās bija metodisko komisiju vadītāji, kas darīts apzināti. D. Kupča paskaidroja, ka tieši šie cilvēki strādā kolektīvā un varētu visefektīvāk nodot un izskaidrot jaunāko informāciju. Par to, cik svarīgi saprast, kādā kolektīvā katrs strādājam, kādas vērtības skola pārstāv, stāstīja Uldis Pāvuls, kas ikdienā darbojas kompetences attīstības konsultāciju uzņēmumā „Energise”, konsultējot uzņēmumus savas kultūras izkopšanā. Viņš salīdzināja skolas ar bankām, sakot, ka abas ir konservatīvi uzņēmumi. Taču pats svarīgākais ir vadībai saprast savu vērtību kopumu, jo tas nosaka skolas kultūru. U. Pāvuls uzsvēra, ka radošuma attīstīšanai skolā vajadzīga attiecīga skolas kultūra. „Pareiza organizācija pievelk cilvēkus ar tādām pašām vērtībām, kādas ir jau skolā. Kultūra ir magnēts.” Papētot skolu mājas lapas, tostarp skolas aktivitāšu bilžu galerijas, U. Pāvuls secināja, ka vairumam skolu tās ne ar ko neatšķiras, tāpēc norādīja, ka pagaidām skolas vadības attieksmi, kas balstītos īpašās vērtībās, nevar manīt. „Uzņēmējiem, piemēram, šādas mājas lapas būtu kauns publicēt, jo tās parāda, ka nenotiek rūpes par uzņēmuma vidi. Vide parāda, kas ir un kas nav svarīgi uzņēmumā.” Tāpat viņš norādīja, ka uzņēmēji vienmēr sava uzņēmuma veiksmi mēra divos aspektos – uzņēmuma produktivitāte un darbinieka personiskā efektivitāte. U. Pāvuls ieteica savu efektivitāti mērīt jebkuram cilvēkam. „Jo radošāka personība, jo augstāka personiskā efektivitāte – viņš vairāk var dot kolektīvam un pats sev. Personiskā efektivitāte un atbilstoša vide skolā ir atslēga veiksmīgai tās darbībai. Turklāt savu personisko efektivitāti katrs var mainīt, attiecīgi mainot savus ieradumus, kas traucē būt tādiem, kādus paši sevi vēlamies redzēt.”

U. Pāvuls raksturoja piecus posmus, kurus katrs cilvēks savā dzīvē iziet, pirms tas var radoši atļauties strādāt kolektīvā. Viņš paskaidroja, ka mūsdienu darba tirgū cilvēkus pieņem darbā, ņemot vērā kopējās vērtības, jo tās ļaus kopā radīt līdzīgi domājošiem vajadzīgo. Uzņēmumu kultūras eksperts norādīja, ka cilvēki vispirms ir individuālisti: tā ir pirmā fāze, kuru visi iziet. „Dzīve ir nožēlojama, un neviens neko nesaprot – raksturīgākā šādi domājošo cilvēku frāze,” paskaidro U. Pāvuls. Nākamais cikls ir laiks, kad cilvēks uzskata, ka viņam dzīvē neveicas, un darbinieks uzņemas tikai tik lielu atbildību, lai viņu neatlaistu. Tāpēc, tāpat kā daudziem uzņēmumiem, arī skolām vajadzētu ieviest darbinieku iesaistīšanās indeksu. „To mēra uzņēmumi jau labu laiku, arī skolas to varētu darīt, veidojot kolektīvu. Turklāt tas nav grūti izdarāms. Kritēriji, ko vērtē, ir novērošana – vai cilvēks par skolu runā labu, vai vēlas šeit strādāt ilglaicīgi, grib darīt vairāk, nekā prasa un tā tālāk.” Viņš arī piezīmēja, ka lielākoties kolēģi kolēģus provocē uz gaušanos par slikto dzīvi, tādējādi skolas kultūru „apēdot jau pie brokastu kafijas”. Posmā, kad uzņēmuma iekšienē darbinieki dzīvo ar pārliecību „es esmu lielisks, bet tu nē”, neveidojas sadarbība, taču, kā norādīja U. Pāvuls, šajā stadijā dzīvo 50% uzņēmumu. „Varbūt arī skolām vēl nav skaidrs, kas ir efektīva sadarbība? Tad vēl ir jāpadzīvo šajā etapā, savādāk izaugsme nav iespējama.” Ja, piemēram, skolotājs, runājot par savu darbavietu, saka „mūsu skola”, tad eksperts paskaidro, ka šajā kolektīvā cilvēki dzīvo jau pēc kopīgām vērtībām. „Šajā etapā dzīvojot, vadībai ir jāpaceļ izaicinājumu līmenis, jāīsteno kāds projekts, kur darbinieki varētu saņemt patiesu atziņu, ka šo konkrēto mērķi var sasniegt, tikai strādājot visiem kopā.” Pēdējais cikls ir laiks, kad darbinieks saka: „Dzīve ir lieliska!” „Te noris sinerģija, jo radošajās ciltīs nepastāv individuālais darbs. Visas lietas tiek veidotas kopā.” U. Pāvuls, stāstot par savu pieredzi, piemin uzņēmumu metodes, kā sekmēt katra indivīda motivāciju, veidojot iekšējo vidi. „Viena no izplatītākajām metodēm ir projektu īstenošana, kuros iesaistās darbinieki brīvprātīgi, turklāt darot darbu, kas nav saistīts ar tiešo darbu. Vadītājs ļauj darbiniekiem sasniegt mērķi tā, kā to viņi redz. Tas ļauj katram darbiniekam meklēt savu iekšējo motivāciju piedalīties un nenoliedzami ir orientēts uz personības izaugsmi.”

 

Vita Pļaviņa, laikraksts "Izglītība un Kultūra"

Pilnu raksta versiju lasiet laikraksta „Izglītība un Kultūra” 31.marta numurā

 



[1]http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:C:2010:117:0001:0007:EN:PDF

 

[2]http://www.p21.org/documents/P21_Framework.pdf

 

 
 

Komentāru pievienošana

Vārds

E-pasts

Komentārs

Ievadiet attēlā redzamo kombināciju

 
Pēdējo reizi atjaunota 21.septembrī, 2018, 09:35
Adrese: Krišjāņa Valdemāra iela 5, Rīga, LV-1010, Latvija
Tālrunis: 67026816, E-pasts: iksd@riga.lv
old.iksd.riga.lv

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, elektroniskā pasta adrese: iksd@riga.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit