Parakstīties uz jaunumiem

Ievadi savu e-pasta adresi, lai parakstītos uz jaunumiem

Parakstīties

Rīgas pedagogi pilnveido zināšanas un prasmes starpkultūru saskarsmes un daudzveidības jautājumos

Teksta izmērs: A A A

 
Sākums Izglītība Pedagogiem Rīgas pedagogi pilnveido zināšana...

2011. gada 4. aprīlis

New Picture (38).pngNew Picture (48).pngNew Picture (59).pngSkolas brīvdienu nedēļas laikā 21., 22., 24. un 25. martā četru dienu seminārā 35Rīgas pedagogi apguva pedagogu profesionālās pilnveides programmu „Skolotāju profesionālās kompetences pilnveide starpkultūru izglītībā”, kas tika piedāvāta Izglītības attīstības centra īstenotā projekta „Starpkultūru saskarsme, daudzveidība un tolerance”   (Nr. 2009/3.1./7”ietvaros. Zinošu lektoru vadīti, pedagogi iepazinās ar visiem septiņiem programmas saturiskajiem blokiem, piedaloties diskusijās un izsakot savu viedokli, strādājot gan individuāli, gan grupās.

 Izvērtējot kuras programmas satura aktualitāti, 63% pedagogu atzinuši to par izcilu, 28% - par ļoti labu, 3% programmas saturam devuši labu vērtējumu, 6% uzskatījuši, ka saturs bijis viduvējs. Semināru organizāciju kā izcilu novērtējuši 69% pedagogu, 31% pedagogu semināru organizatorisko daļu novērtējuši kā ļoti labu. Uz jautājumu, kādas būtu iespējas īstenot programmas saturu izglītības iestādēs, 49% pedagogi snieguši atbildi, ka tas ir pilnībā izmantojams, 38% uzskata, ka tas ir izmantojams, bet 13% no kursu dalībniekiem domā, ka kursu saturs ir daļēji izmantojams skolā.

Skolotāji atzinuši, ka ir vairākas lietas, kuras turpmāk viņi izmantos savā darbā skolā: piedāvātās darba lapas, izveidotos testus, kā arī interesantas šķitušas izmantotās grupu darba aktivitātes un atsevišķie saturiskie bloki – gan, mācot par pilsoniskumu, valodu vidi Latvijā un citām tēmām. Īpaši svarīgi šķiet mācīt tolerantu izturēšanos vienam pret otru un prasmi pieņemt un cienīt citas kultūras. Pedagogi atzīst, ka kursos guvuši ne tikai sev svarīgas zināšanas, bet ir virkne ieguvumu, par kuriem viņi labprāt dalītos ar kolēģiem savā skolā, piemēram, par to, cik svarīgs ir starpkultūru komunikācijas pilsoniskais aspekts, cik svarīgi būt gataviem, skolā ienākot citu tautību skolēniem, kāda nozīme savstarpējai tolerancei, kā risināt radušās konflikta situācijas. Bijusi iespēja izteikt savu viedokli un uzklausīt citus, iegūts daudz darba lapu, ar kurām iespējams dalīties ar kolēģiem skolā. Kursu dalībnieki izteikuši atzinību semināru vadītājām par profesionālo darbu, attieksmi un prasmi ieinteresēt. Jūtams, ka zināšanas, kuras semināru vadītājas sniedz pedagogiem, balstītas uz viņu personīgo pieredzi.

Visas gūtās atziņas un ieguvumus kursu klausītāji varēja piefiksēt īpaši šī projekta ietvaros sagatavotajos pierakstu blokos, kurus saņēma visi kursu dalībnieki, savukārt skolās nonāca informatīvi plakāti par projekta norisi.

IAC īstenotā projekta STARPKULTŪRU SASKARSME, DAUDZVEIDĪBA UN TOLERANCE mērķis ir Latvijas pedagogu izglītošana starpkultūru komunikācijas jautājumos un sistēmiskas pieejas veidošanā starpkultūru izglītībā, apgūstot pedagogu profesionālās pilnveides programmu „Skolotāju profesionālās kompetences pilnveide starpkultūru izglītībā” un veicinot diskusijas Latvijas sabiedrībā par trešo valstu valstspiedrīgo integrāciju. Projekts tiek īstenots ar Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Fonda darbības mērķis ir trešo valstu valstspiederīgo integrācija Latvijas sabiedrībā, veicinot sabiedrības iecietību, toleranci un uzlabojot pedagogu kompetenci darbā ar trešo valstu valstspiederīgajiem.

Šis materiāls ir sagatavots Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda 2009.gada programmas ietvaros ar Eiropas Savienības (75%) un Latvijas valsts budžeta (25%) finansējumu. Par materiāla saturu pilnībā atbild „Izglītības attīstības centrs”, un tas nevar tikt uzskatīts par Eiropas Savienības un Latvijas Republikas oficiālo viedokli.

 

Vairāk par projektu:

Projekta dalībnieki ir vismaz 150 pedagogi no dažādiem Latvijas reģioniem, kuri strādā ar visu vecumgrupu skolēniem, sadarbojas ar viņu ģimenēm un citiem vietējās kopienas cilvēkiem.

Projekta īstenošanas gaitā tiks sasniegta virkne rezultātu, kas sekmēs trešo valstu valstspiederīgo integrāciju Latvijas sabiedrībā, veicinot sabiedrības iecietību, toleranci un uzlabojot pedagogu kompetenci darbā ar trešo valstu valstspiederīgajiem.

Ø      Aktualizēta un pilnveidota 36 stundu pedagogu profesionālās pilnveides mācību programma „Skolotāju profesionālās kompetences pilnveide starpkultūru izglītībā”.

Ø      Piecos Latvijas reģionos ieviesta pedagogu profesionālās pilnveides mācību programma „Skolotāju profesionālās kompetences pilnveide starpkultūru izglītībā”, izglītojot vismaz 150 pedagogus.

Ø      Sagatavotas kursu apguves grupas piecos Latvijas reģionos – Rīga/Rīgas reģionā, Vidzemē, Kurzemē, Latgalē, Zemgalē.

Ø      Izstrādāti programmas apguves materiāli.

Ø      IAC mājas lapā ievietots mācību metodiskais materiāls „Starpkultūru saskarsme”.

Ø      Izstrādāti un izplatīti projekta informatīvie plakāti un bukleti.

Kā stāsta Aija Tūna, projekta publicitātes un reģionālās sadarbības koordinatore, „mēs, IAC komanda, esam pārliecināti, ka viens no visefektīvākajiem projekta mērķa sasniegšanas ceļiem ir gan atsevišķu pedagogu, gan ikvienas izglītības iestādes kā sistēmas kapacitātes celšana labvēlīgas, iekļaujošas vides veidošanai, kurā ikviens jūtas pieņemts, kas ļauj ikvienam mācīties, attīstīties, dalīties, ņemt un dot, lai veidotu stingrus pamatus savai nākotnei. Šāda sekmīga pedagoga un izglītības iestādes darbība var notikt tad, ja tā balstās uz zināšanām un prasmēm starpkultūru komunikācijas jautājumos un zināšanas un prasmes tiek pārvērstas ikdienas darbībās. Ikdienas steigā, priekos un rūpēs svarīgi atcerēties, ka daudzveidība ir ieguvums, nevis šķērslis, tā mūs neapdraud, bet rada iespējas, ka mūsdienu dinamiskajā pasaulē jāizmanto ikviena iespēja bagātināties no citām kultūrām, vienlaikus ieliekot kopējā krājumā arī savu pienesumu. No personīgām izvēlēm veidojas sistēmiskas pieejas, kas dziļi un paliekoši ietekmē cilvēka un sabiedrības labsajūtu un sekmes. Piedāvājam Jums meklēt racionālus, radošus un darboties spējīgus risinājumus kopā ar mums, IAC komandu!”.

Projekta gaitā 2011. gadā aktualizēta un arī Rīgas pilsētas un reģiona pedagogiem tika piedāvāta pedagogu profesionālās pilnveides 36 stundu A tipa programma „Skolotāju profesionālās kompetences pilnveide starpkultūru izglītībā” (Programmas saskaņojums ar IZM Nr.331). Programmas saturiskie bloki:

Kas ir starpkultūru komunikācija? Viena no iespējamām atbildēm uz jautājumu, kas ir starpkultūru komunikācija, ir P. Kāsa (Pierre Casse) skaidrojums: “komunikācija ir .. process, kura laikā divi indivīdi cenšas apmainīties ar idejām, izjūtām, simboliem,.. nozīmi un jēgu”, savukārt starpkultūru komunikācija ir “..process, kura laikā divi indivīdi, kuri nepārstāv vienu un to pašu kultūru, cenšas apmainīties ar idejām, izjūtām, simboliem,.. nozīmi un jēgu”. Tā kā viņi nepieder vienai un tai pašai kultūrai, tas nozīmē, ka viņiem var būt atšķirīgi uzskati, izjūtas, uzvedības paradumi. “Tas padara komunikācijas procesu daudz sarežģītāku un interesantāku, nekā mums liekas.”

Šajā blokā apskatīts starpkultūru komunikācijas jēdziens un tā saistība ar Latvijas situāciju, kur dažādos valsts reģionos klasēs ar mazākumtautību un latviešu mācību valodu mācās dažādu tautību un rasu skolēni. Tematiskā bloka saturs atklāj daudzveidīgos starpkultūru komunikācijas aspektus, īpaši akcentējot valodas, kultūras, sociālo un pilsonisko aspektu ietekmi uz pedagogu un skolēnu pašsajūtu skolā, kā arī skolēnu mācību sasniegumiem.

Starpkultūru komunikācijas pedagoģiskie un psiholoģiskie aspekti. Šajā blokā tiek piedāvāti metodiskie ieteikumi, kā noskaidrot situāciju klasē, veidot pozitīvu sadarbības klimatu, nepieļaut konfliktsituāciju veidošanos un risināt esošās problēmas. Programmā iekļauti piemēri, kā modelēt risinājumus dažādām ikdienas darbā sastopamām starpkultūru komunikācijas situācijām. Apgūstot šo bloku, pedagogiem ir iespēja pārdomāt savu personīgo un profesionālo pieredzi, un meklēt jaunus veidus, kā padarīt jēgpilnāku, efektīvāku un arī patīkamāku savu un savu skolēnu saskarsmi.

Valodu vide. Programmas dalībniekiem tiek dota iespēja analizēt daudzveidīgas situācijas klasē, kas var būt saistītas ar daudzu valodu klātbūtni. Tiek sniegti metodiski ieteikumi un rekomendācijas, kā sniegt efektīvu atbalstu skolēniem, kuriem ir cita dzimtā valoda, klasē ar latviešu mācībvalodu. Apgūstot šo bloku, pedagogi uzzina dažādas teorijas un pieredzes sekmīgai daudzvalodības sekmēšanai un gūst iespēju diskutēt par to, kas vislabāk atbilst situācijai.

Kultūras aspekts starpkultūru komunikācijā. Tematiskais bloks veltīts dziļākai kultūras jēdziena izpratnei un piedāvā paņēmienus, kā sekmēt savstarpēju iepazīšanos ar dažādām kultūrām klases vidē. Metodiskie ieteikumi iesaka, kā veicināt iepazīšanos ar citu tautu kultūru, īpašu uzmanību veltot iespēju piedāvāšanai skolēniem, kuri pārcēlušies no citām valstīm, kā toleranti uztvert dažādību kā resursu, saglabājot savas tautas kultūras vērtības. Šo bloku apgūstot, pedagogi dziļāk iepazīst dažādus argumentus, mācās attiecināt tos uz savu darbību mūsdienu mainīgās pasaules kontekstā un apgūst paņēmienus, kā sekmēt savstarpēju iepazīšanos ar dažādām kultūrām klases vidū.

Starpkultūru komunikācijas sociālais aspekts veidots, tā, lai programmas dalībnieki labāk izprastu viesstrādnieku, bēgļu, patvēruma meklētāju un repatriantu situāciju, spētu saskatīt iespējamās problēmas un zinātu, kā palīdzēt šiem cilvēkiem integrēties Latvijas sabiedrībā. Uzmanība tiek pievērsta daudzveidīgajām identitātēm mūsdienu pasaulē, dažādām indivīda lomām sabiedrībā, iespējām apzināti mainīt savu statusu un uzlabot savas dzīves kvalitāti. Apgūstot šo sadaļu, iespējams labāk izprast viesstrādnieku, repatriantu un trešo valstspiederīgo situāciju.

Starpkultūru komunikācijas pilsoniskais aspekts. Programmas ietvaros tiek sniegti ieteikumi, kā ikdienas situācijās iespējams veicināt aktīvas dzīves pozīcijas veidošanos, kā ieinteresēt cilvēkus par valstī notiekošajiem procesiem un mudināt tajos aktīvi iesaistīties. Tiek piedāvātas daudzveidīgas metodiskas pieejas līdzdalības sekmēšanai un dažādu konkrētu aktivitāšu organizēšanai. Rezultātā pedagogi pilnveido savas prasmes, kā ikdienas situācijā iespējams veicināt aktīvas dzīves pozīcijas veidošanos, kā ieinteresēt cilvēkus par valstī notiekošajiem procesiem un mudināt tajos aktīvi iesaistīties.

Skola kā sociāla sistēma. Tematiskais bloks rosina izzināt iespējas, kā savas klases un skolas situācijas izpēte veicina iesaistīšanos un starpkultūru komunikācijas jautājumu risināšanu. Dalībnieki pilnveido prasmes izstrādāt sistēmisku pieeju starpkultūru komunikācijai, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu ikvienas skolas izglītības programmā, mācību priekšmetu apguvē un katras klases, un indivīda ikdienā. Apgūstot šo sadaļu, pedagogi uzzina, kā savas klases un skolas situācijas izpēte veicina iesaistīšanos un starpkultūru komunikācijas jautājumu risināšanu.

Vairāk informācijas var atrast www.iac.edu.lv

 
 

Komentāru pievienošana

Vārds

E-pasts

Komentārs

Ievadiet attēlā redzamo kombināciju

 
Pēdējo reizi atjaunota 21.septembrī, 2018, 09:35
Adrese: Krišjāņa Valdemāra iela 5, Rīga, LV-1010, Latvija
Tālrunis: 67026816, E-pasts: iksd@riga.lv
old.iksd.riga.lv

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, elektroniskā pasta adrese: iksd@riga.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit