Parakstīties uz jaunumiem

Ievadi savu e-pasta adresi, lai parakstītos uz jaunumiem

Parakstīties

Izstāde „Rīgas Domam – 800”

Teksta izmērs: A A A

 
Sākums Kultūra Jaunumi Izstāde „Rīgas Domam – 800”

2011. gada 8. jūnijs

No 2011. gada 15. jūnija Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Izstāžu zālē būs atvērta izstāde „Rīgas Domam – 800”, kas sniegs iespēju skatīt unikālas Rīgas Doma un Domskolas vēstures liecības – dokumentus, fotoattēlus, kapa plāksnes, mākslas darbus – zīmējumus, intarsijas, zudušo vitrāžu rekonstrukcijas, 19. gadsimta ērģeļu stabules, interjera elementus, kā arī arheoloģiskajos izrakumos Doma baznīcā, Doma pagalmā, Doma laukumā un Jaunielā atrastos materiālus (viduslaiku celtniecības un apbedījumu detaļas; monētas; rakstāmirbuļi; grifeles; stili; apģērba elementi; rotas; iedzīves un sadzīves priekšmeti – pīpes, svečturis, ausu tīrāmā karotīte, spēļu kauliņi, gludināmstikls; darbarīki; mūzikas instrumenti – vargani; grāmatu apkalumi; ieroči un to fragmenti, u.c.), īpašas nozīmes priekšmetus un piemiņas lietas.
Līdz šim plašai auditorijai nedemonstrētie eksponāti būs no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma un LU Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu krājuma.
Izstādes ekspozīciju veido arheologi Andris Celmiņš un Ilze Reinfelde, iekārto mākslinieks Māris Ruskulis. Izstāde top muzeja sadarbībā ar Latvijas evanģēliski luterisko Baznīcu un Rīgas Doma pārvaldi.
Rīgas Doms gadsimtu gaitā redzējis, piedzīvojis un pārdzīvojis daudz, tā mūri ir liecinieki Rīgas pilsētas gadsimtu lokiem, Rīgas Doma tornis ir neatņemama pilsētas panorāmas zīme, daudzu izcilu personību dzīves ir bijušas un ir saistītas ar Rīgas Domu.

Izstādes atklāšana – 2011. gada 15. jūnijā plkst. 16.00
Apmeklētājiem izstāde atvērta no 16. jūnija līdz 30. septembrim Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Izstāžu zālē Palasta iela 4, Rīga

          
Nedaudz no Rīgas Doma vēstures.
1201. gadā bīskaps Alberts pārcēla savu rezidenci no Ikšķiles uz Rīgu. Viņa mītne bija ierīkota Rīgas upes labajā krastā, jaundibinātajā vācu pilsētā. Tajā pašā gadā Rīgā apmetās domkapituls un tika celta bīskapa katedrāle jeb pirmais Rīgas Doms, kura aizgādne bija Sv. Marija. Pirmā Doma precīza atrašanās vieta diemžēl nav zināma.
Par otrā Rīgas Doma celtniecību figurē divi gadskaitļi. Kādā 13. gs. sākuma dokumentā minēts, ka jauno vietu Sv. Marijas baznīcas un klostera celtniecībai ierādīja bīskaps Alberts 1211. gada 25. jūlijā sv. apustuļa Jēkaba dienā. Savukārt Indriķa hronika vēsta, ka 1215. gada martā Lielajā gavēnī pilsētā izcēlās ugunsgrēks, pirmais Doms nodega un domkapituls „ ... iesāka Sv. Marijas baznīcu celt ārpus pilsētas mūra pie Daugavas un turpat dzīvot.”
Tomēr Rīgas otrā Doma celtniecība kavējās. Lai pabeigtu jau sen iesākto baznīcu, pāvests Inocents IV ar 1254. gada 7. februāra bullu mudināja Rīgas diecēzes kristiešus ziedot, celtniecības atbalstītājiem apsolot grēku atlaidi. Doma izbūve pabeigta tikai Rīgas arhibīskapa (1255-1273) Alberta Suerbēra valdīšanas laikā. Doma klosterim vispirms celts austrumu spārns, kurā atradās kapitulzāle, tad dienvidu spārns ar virtuvi un saimniecības telpām, bet nobeigumā rietumu spārns ar Domskolu. Bija plānots arī ceturtais – ziemeļu spārns, kura līdz galam neizbūvētos pamatus atsedza arheoloģiskajos izrakumos 20. gs. beigās.
Klostera pagalms (kluatrs) jau kopš 13. gs. izmantots kā t.s. Zaļā kapsēta. Domam bija vēl trīs apbedīšanas vietas – pašā katedrālē, tagadējā Doma laukumā (t.s. Pelēkā kapsēta) un Jaunielā, kur izvietojās nelielās Sv. Paula baznīcas kapsēta. Sv. Marijas baznīcā atradās Romas katoļu baznīcas augstākā klēra mūžīgās atdusas vietas. Šeit 14. gs. no Ikšķiles pārapbedīti pirmie Livonijas bīskapi – sv. Meinards un Bertolds, guldīti Rīgas bīskapi Alberts un Nikolajs, kā arī 13 no 20 Rīgas arhibīskapiem. Apbedīšana baznīcā pārtraukta 1773. gadā.
Domā viduslaikos bija vismaz 30 svētajiem veltītu kapelu un altāru, bet galvenais bija sv. Dievmātes altāris. Diemžēl baznīcas altārgleznas un kokgriezumi iznīcināti 1524. gada svētbilžu grautiņā. Reformācijas gaitā postīts ne vien Doma interjers, bet arī konfiscētas baznīcas dārglietas un aizliegti katoļu dievkalpojumi. Pēdējais Rīgas katoļu arhibīskaps Brandenburgas Vilhelms 1551. gadā atteicās no Doma, tomēr tikai 1582. gadā Polijas karalis to atdeva pilsētai. Kopš tā laika baznīca kļuva par luterāņu dievnamu. 
19. gs. vidū baznīca nolēma veikt Doma kompleksa atjaunošanu. 1862.-1865. gadā nojauca jauno laiku piebūves baznīcas rietumu pusē un šeit izveidoja jaunu galveno ieeju ar neogotisku perspektīvu portālu torņa sienā. 1834. gadā dibinātā Krievijas Baltijas provinču vēstures un senatnes pētītāju biedrība atvēra Doma pārbūves nodaļu, kas 1885.-1910. gadā pārraudzīja Doma atjaunošanu. 1890. gadā bijušajā klostera dienvidu spārnā uzcēla Doma muzeju, 1888.-1894. gadā atjaunoja kapitulzāli, krusteju un tonzoriju, 1895.-1910. gadā izpētes darbos konstatēja senos gleznojumus, uzcēla jaunu altāri, pazemināja grīdas līmeni un veica citus pasākumus.
Padomju okupācijas laikā 1959.-1988. gadā varas iestādes aizliedza dievkalpojumus u.c. garīgās aktivitātes, bet Sv. Marijas baznīcu pārvērta par koncertzāli un muzeju. 1989. gadā tika atsākti dievkalpojumi un tagad Rīgas Doms ir Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa katedrāle. Šeit noris arī izcilu Latvijas un pasaules ērģelnieku, dziedātāju u.c. virtuozu mūziķu koncerti. 2005. gadā Latvijas Saeima pieņēma likumu “Par Doma baznīcu un klostera ansambli”, kas dievnamu oficiāli atgrieza Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas īpašumā.
Doms savas pastāvēšanas 800 gados pārcietis vairākas būtiskas pārbūves, ticis remontēts, bet par pirmo nozīmīgo restaurāciju var uzskatīt 19. gs. 2. puses-20. gs. sākuma atjaunošanas darbus, kas tika veikti arhitektu K. Mormaņa, A. Reinberga un V. Neimaņa vadībā. 1959.-1962. gadā restaurāciju vadīja arhitekts E. Slavietis, savukārt 1981.-1984. gadā J. Galviņš. Šī gadsimta sākumā atjaunošanas darbu vadību pārņēma baznīca un kā nozīmīgākais pasākums jāatzīmē baznīcas ziemeļu portāla gleznojumu restaurācija R. Lūša un M. Gavendas vadībā.
Rīgas Doma likteņststāsts turpinās... Tuvojoties Rīgas Doma 800. gadu jubilejai, sākts apjomīgs Doma restaurācijas projekts. Šis ir pirmais būtiskais posms Doma baznīcas atjaunošanā, un tā īstenošana iespējama, pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumam.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Darba laiks: katru dienu no 10.00 – 17.00.

Informāciju sagatavoja:
Ingrīda Lukašēviča,
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja
Sabiedrisko attiecību vadītāja
Tel.: 67356680; 29129052
E-pasts: lukasevica@rigamuz.lv 
www.rigamuz.lv

 

 
 
 
Pēdējo reizi atjaunota 21.septembrī, 2018, 09:35
Adrese: Krišjāņa Valdemāra iela 5, Rīga, LV-1010, Latvija
Tālrunis: 67026816, E-pasts: iksd@riga.lv
old.iksd.riga.lv

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, elektroniskā pasta adrese: iksd@riga.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit