Parakstīties uz jaunumiem

Ievadi savu e-pasta adresi, lai parakstītos uz jaunumiem

Parakstīties

Futūrisms un modernisms Spīķeru koncertzālē

Teksta izmērs: A A A

 
Sākums Kultūra Jaunumi Futūrisms un modernisms Spīķeru k...

2011. gada 16. septembris

Rudens kamermūzikas festivāla ietvaros 21. septembrī Spīķeru koncertzālē notiks koncerts „Futūrisms un modernisms”, kura centrālā intriga ir Jura Karlsona jaundarbs – Trešā sonāte klavierēm. Vēl koncertā skanēs amerikāņu avangardista Džordža Anteila Otrā sonāte vijolei, klavierēm un sitaminstrumentiem; japāņu laikmetīgā romantiķa Toru Takemicu sapņainais skaņdarbs “Orions” un krievu skaņumākslas novatora Nikolaja Roslaveca Ceturtais klavieru trio.

Mūziķi - Juris Žvikovs (klavieres), Svetlana Okuņa (vijole), Inga Sunepa (čells). Roberta Rubīna video projekcijas.

Juris Karlsons saka: “Trešā sonāte klavierēm jau sen tika solīta manam draugam mūzikā, izcilajam pianistam Jurim Žvikovam. Četrdaļīgā sonātes cikla iecere veidota pēc kontrastu principa. Skaņdarba dramaturģiju rosinājušas mūsdienu pasaules realitātes galējās izpausmes, kas robežojas gandrīz ar neprātu: naids – ilgas, nežēlība – sapņi, kari – vīzijas, nākotnes paredzējumi. Un šī dramatiskā karuseļa vidū – apmulsis cilvēks. Pats savas pasaules veidotājs...?”

Sonātes četrām daļām doti gan tradicionāli tempu apzīmējumi itāliski, gan nosaukumi latviski: “Laikmets”, “Dvēsele”, “Deja”, “Liktens”.

Amerikāņu avangardists Džordžs Anteils mēdza saukt sevi par “klasiskās mūzikas slikto zēnu”. Viņa kaislība bija 20. gadsimta 20. gadu Parīzes publikas kaitināšana ar skaņdarbiem, kas skaniski atveido mehānisku ierīču darbošanos. Otrā vijolsonāte ir kontrastu pilna – vietumis tā atbalso Anteila iecienīto mehānismu trokšņus, vietumis zīmē košas kabarē ainas, savukārt noslēgums kā rotaļīgs rūķīšu karamaršs aizved pavisam pasakainās iztēles ainavās.  

„Japāņu laikmetīgā romantiķa Toru Takemicu  skaņdarbs “Orions” ir ļoti skaists, vietumis skrjabinisks, sapņains līdz bezgalībai,” stāsta muzikologs Orests Silabriedis. „Te var runāt par futūrismu nevis industriālā, bet astronomiskā nozīmē – cilvēks mēģina pieskarties Visuma bezgalīgumam, mēģina aptvert zvaigžņu neaptveramo daudzumu un tos miljardus kilometru, kas vismaz pagaidām pieejami tikai mūsu skatienam, bet ne fiziskajai klātbūtnei. Piebildīsim, ka Orions ir viens no skaistākajiem ziemeļu nakts debesu zvaigznājiem, kura vizītkarte ir trīs līdzāsstāvošas zvaigznes, tā sauktā Oriona josta.”

Nikolajs Roslavecs ir viena no interesantākajām un daudzpusīgākajām personībām krievu 20. gadsimta pirmās puses mūzikā – viņš draudzējās ar futūristiem, publicēja tekstus futūristu žurnālos, tomēr vienlaikus nebija šī radikālas pārmaiņas sološā grupējuma pārstāvis. Roslaveca mūziku ievērojami ietekmēja Skrjabina meklējumi harmoniju modernizēšanā, savukārt pēc Pirmā pasaules kara Roslaveca darbos parādījās neoklasicisma elementi, kas liek domāt par Stravinska iespaidu. Nikolajs Roslavecs Ceturto klavieru trio komponējis 1927. gadā.

Koncerta organizators VSIA „Latvijas Koncerti”.

 
 
 
Pēdējo reizi atjaunota 21.septembrī, 2018, 09:35
Adrese: Krišjāņa Valdemāra iela 5, Rīga, LV-1010, Latvija
Tālrunis: 67026816, E-pasts: iksd@riga.lv
old.iksd.riga.lv

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, elektroniskā pasta adrese: iksd@riga.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit