Parakstīties uz jaunumiem

Ievadi savu e-pasta adresi, lai parakstītos uz jaunumiem

Parakstīties

Arvo Perta mūzikas koncerts Rīgas Domā

Teksta izmērs: A A A

 
Sākums Kultūra Jaunumi Arvo Perta mūzikas koncerts Rīgas Domā

2011. gada 24. oktobris

„Latvijas Koncerti” aicina klausītājus izbaudīt mūsdienu meditatīvās mūzikas ģēnija Arvo Perta mūzikas burvību šā gada 1. novembrī Rīgas Domā plkst. 19.30. Perta motetes korim un stīgu instrumentu orķestrim atskaņos Latvijas Radio koris un Sinfonietta Rīga diriģenta Tenu Kaljustes vadībā. Koncertā klausītāju vidū būs arī pats komponists.

Arvo Perts (1935) ir pasaulē populārākais igauņu komponists, pazīstams kā pats savas skaniskās paradigmas jeb tintinnabuli izveidotājs. Tintinnabuli ir kompozīcijas tehnika, kas balstās uz ideju par mazu zvaniņu sasaukšanos visdažādākajās kombinācijās, to varētu saukt par stikla pērlīšu spēles tuvu radinieci. Arvo Perts karjeras sākumā dzīvoja un strādāja dzimtajā Igaunijā, 1980. gadā pārcēlās uz dzīvi Rietumos – vispirms Vīnē, pēc tam Berlīnē. Daiļrades sākumposmā Perts bija aktīvs modernists, par ko komunistiskā valdīšana viņu bargi pēla. Kopš 70. gadu otrās puses viņš ir sakrālās paradigmas piekritējs, metafiziskas mūzikas telpas būvētājs. Vairāku paaudžu kulta komponists.

Koncertā skanēs Adam’s Lament, kas ir 2009. gadā komponēts darbs korim un stīgu instrumentiem. To pasūtināja vienlaicīgi Stambula kā Eiropas kultūras galvaspilsēta 2010. un Tallina kā Eiropas kultūras galvaspilsēta 2011. gadā. Perts izmantojis tekstu, ko radījis Svētais Siluans no Atosa kalna (1866–1938), leģendārs pareizticīgo baznīcas pārstāvis, askēts, ko sauc par “visautentiskāko 20. gadsimta mūku”. Siluana uzmetumiem un rakstiem piemīt milzīgs dzejas spēks, viņa tekstus uzskata par vienu no krievu dzejas virsotnēm. Komponists saka: “Man pašam Ādams – tas ir kopīgs termins, ne tikai lai nosauktu visu cilvēci, bet arī lai apzīmētu katru indivīdu, neraugoties uz laikmetu, sociālo stāvokli vai reliģisko piederību. Šis kolektīvais Ādams cietis un žēlojies uz šīs zemes gadu tūkstošiem. Mūsu priekštecis Ādams paredzēja cilvēces traģēdiju un piedzīvoja to, juzdamies vainīgs un atbildīgs par savu grēkā krišanu. Cilvēces kataklizmas viņš izcieta visdziļākajā izmisumā un mokās, kam nav remdinājuma.”

Motetes Beatus Petroniusun Statuit ei Dominus korim un divām ērģelēm Arvo Perts sacerēja Boloņas katedrāles – Svētā Petronija bazilikas 600. gadadienai. 2011. gadā šīs divas svētku motetes, kā arī 2002. gadā Esenes bīskapa Huberta Lutes 75. dzimšanas dienai komponēto moteti Salve Regina Perts pārveidoja korim un stīginstrumentu orķestrim, kura sastāvu greznoja vēl arī ar čelestas dievišķi spirgtajiem zvaniņiem. Šo triju jaunveidojumu pirmatskaņojums notika septembrī Itālijā – MITO SettembreMusica Festival Turīnā un Milānā. 11. septembrī – Arvo Perta 76. dzimšanas dienā – šos opusus Tenu Kaljustes vadībā Tallinā atskaņoja Latvijas Radio koris, igauņu koris Vox clamantis un Sinfonietta Rīga. Novembrī Tallinā notiks visu šo darbu ieskaņojums Minhenes prestižajam skaņu ierakstu namam ECM, kas jau gadiem izdod Perta darbu ieskaņojumus. Pie diriģenta pults būs Arvo Perta daiļrades izcils zinātājs, daudzu viņa opusu pirmatskaņotājs Tenu Kaljuste.

 
 
 
Pēdējo reizi atjaunota 21.septembrī, 2018, 09:35
Adrese: Krišjāņa Valdemāra iela 5, Rīga, LV-1010, Latvija
Tālrunis: 67026816, E-pasts: iksd@riga.lv
old.iksd.riga.lv

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, elektroniskā pasta adrese: iksd@riga.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit