Parakstīties uz jaunumiem

Ievadi savu e-pasta adresi, lai parakstītos uz jaunumiem

Parakstīties

Reinis Zariņš un Paula Šūmane tiekas koncertā „Reiz francūzis Amerikā”

Teksta izmērs: A A A

 
Sākums Kultūra Jaunumi Reinis Zariņš un Paula Šūmane tie...

2011. gada 3. novembris

Šā gada 10. novembrī „Latvijas Koncerti” aicina klausītājus izbaudīt starptautisko konkursu laureātu – pianista Reiņa Zariņa un vijolnieces Paulas Šūmanes sniegumu koncertā „Reiz francūzis Amerikā” Spīķeru koncertzālē.

Šajā programmā mūziķi iekļāvuši Olivjē Mesiāna, Morisa Ravela, Džona Koriljāno un Džordža Gēršvina darbus. Gēršvins savulaik atzina, cik ļoti viņa stilu ietekmējis muzikālais impresionisms Francijā – pat tādā mērā, ka viņa Klavierkoncertu kritiķi sauca par Debisī atdarinājumu. Kad Gēršvins viesojās Parīzē un lūdza Ravelu kļūt par viņa skolotāju, Ravēls esot atteicis: “Kāpēc tev kļūt par otršķirīgu Ravelu, ja tu esi pirmšķirīgs Gēršvins?” Tikmēr Parīzes kafejnīcās skanēja arvien vairāk džeza, un Ravels gan savu otro operu “Bērns un burvestības”, gan Otro vijolsonāti pamatīgi iekrāsoja ar džeza un blūza elementiem. Drīz pēc tam viņš devās panākumiem bagātā tūrē uz ASV, kur Gēršvins aizveda viņu uz Hārlemu paklausīties īsto džezu.

Savukārt Mesiāns, apciemojot ASV, pamatīgi iespaidojās ne no mūzikas, bet dabas, īpaši no kanjoniem, kas guva iedzīvinājumu Mesiāna mūzikā. Runājot par amerikānismu, Koriljāno sonāte ir izcils eksemplārs vārda labākajā nozīmē. Te redzama gan apmierinātība ar dzīvi, gan lūkošanās uz nākotni ar cerību, gan darba prieks, gan arī skumjas. Tomēr autors savā aizrautībā ar bitonālismu un mainīgiem taktsmēriem un ritmiem nav nemaz tālu no sava franču priekšteča Ravela.

10. novembra koncertā dzirdēsim Olivjē Mesiāna - Tēma un variācijas vijolei un klavierēm, Morisa Ravēla Sonāti vijolei un klavierēm, Džona Koriljano Sonāti vijolei un klavierēm, Džordža Geršvina / Igora Frolova  Koncertfantāziju par Geršvina operas "Porgijs un Besa" tēmu.

Paula Šūmane ir koncertējoša vijolniece, 13 starptautisku konkursu laureāte, regulāri sniedz koncertus Eiropā, Japānā, Ķīnā, Dienvidāfrikā, Čīlē, Argentīnā, Tuvajos Austrumos. 2008. gadā Paula ar izcilību absolvēja Parīzes Nacionālo Augstāko mūzikas un dejas konservatoriju pie profesora Borisa Garļicka un patlaban studē maģistrantūrā  Grācas Mākslu universitātē pie profesora Jaira Klesa (Izraēla). Par vijolspēles kaldināšanu Paula pateicas vairākiem brīnišķīgiem pedagogiem Latvijā – Uldim Sprūdžam, Ojāram Kalniņam, Havivai Dimenšteinei, Gaļinai Akuļičai, Ludmilai Girskai un Anetei Zvaigznei. Paula kā soliste sadarbojusies ar dažādiem orķestriem – Lisabonas Metropolitan orķestri, Bādenbādenes filharmonijas orķestri, Hoffer Symphoniker, Klaipēdas Nacionālā teātra orķestri, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas simfonisko orķestri un citiem. Jaunā vijolniece turpina savas muzikālās gaitas gan kā soliste, gan kā kamermūziķe. Labprāt iesaistās dažādos mākslinieciskos radošos projektos.

Reinis Zariņš līdz šim paguvis plūkt laurus vienpadsmit starptautiskos pianistu konkursos un nu aizrauj visdažādāko publiku Eiropā, ASV un nesen arī Dienvidāfrikā. Absolvējis ar izcilību Jāzepa Mediņa mūzikas skolu, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu, Jēlas Universitātes mūzikas skolu (ASV) un Londonas Karalisko Mūzikas akadēmiju, Reinis savu skolotāju vidū izceļ Borisu Bermanu, Kristoferu Eltonu, Rafi Haradžanjanu un Renē Salaku. Reiņa spēja pārliecinoši interpretēt gan klasiķus, gan mūsu gadsimta darbus sajūsminājusi klausītājus daudzviet, arī pasaules prestižākajās koncertzālēs – Amsterdamas Concertgebouw, Ņujorkas Kārnegi un Steinveja zālē, kā arī Londonas Vigmora zālē. Reinis sadarbojies ar Yale Philharmonia, Ukrainas Radio simfonisko orķestri, RSO, Masterworks Philharmonia, Sinfonietta Rīga, Liepājas simfonisko orķestri un diriģentiem Pjēru Bulēzu, Deividu Geiru, Djego Masonu, Arielu Cukermani, Džonu Gibonsu. Ar Andri Veismani Reinis iestudējis vairākus latviešu komponistu klavierkoncertus. Šosezon Reinis darbosies Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā Hodžsona biedra (Hodgson Fellow) statusā, pildot dažādus – gan koncertmeistara, gan lektora pienākumus un iestudējot kamermūzikas programmas.

 
 
 
Pēdējo reizi atjaunota 21.septembrī, 2018, 09:35
Adrese: Krišjāņa Valdemāra iela 5, Rīga, LV-1010, Latvija
Tālrunis: 67026816, E-pasts: iksd@riga.lv
old.iksd.riga.lv

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, elektroniskā pasta adrese: iksd@riga.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit