Parakstīties uz jaunumiem

Ievadi savu e-pasta adresi, lai parakstītos uz jaunumiem

Parakstīties

Festivāls „Eiropas Ziemassvētki” noslēgsies ar krāšņiem koncertiem Lutera baznīcā

Teksta izmērs: A A A

 
Sākums Kultūra Jaunumi Festivāls „Eiropas Ziemassvētki” ...

2011. gada 22. decembris

Festivāls „Eiropas Ziemassvētki” noslēgsies 29. un 30. decembrī ar krāšņiem koncertiem Rīgas Lutera baznīcā. Šī gada izskaņā varēsim baudīt priekpilnas noskaņas, klausoties Joahana Sebastiāna Baha Pirmo orķestra svītu Sinfonietta Rīga sniegumā. Savukārt izcilā baroka meistara Georga Frīdriha Hendeļa „Oda Svētās Cecīlijas dienai” Latvijas Radio kora, solistu Natana Veila (Lielbritānija) un Guntas Davidčukas izpildījumā piedāvās gan apcerīgas, gan svinīgas noskaņas. Diriģents - starptautiski atzītā Jeruzalemes orķestra Israel Camerata dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs – Avners Birons no Izraēlas.

Johana Sebastiāna Baha Pirmās orķestra svītas jeb Pirmās uvertīras tapšanas gads nav skaidri zināms, taču populārākais uzskats saista šo mūziku ar laiku, kad Bahs kalpoja Kētenes galmā, tas būtu, ap 1720. gadu, kad komponists tuvojas brieduma gadiem. Dejiskas līksmes caurstrāvotā Pirmā orķestra svīta ir franciski eleganta, kuras pats sākums triumfējošā Do mažorā nosaka visa daudzdaļīgā skaņdarba priekpilno noskaņu.

Georga Frīdriha Hendeļa “Oda Svētās Cecīlijas dienai” ir viena no izcilā baroka meistara intīmākajām un daudzslāņainākajām partitūrām, iespējams, tādēļ, ka tā veltīta Svētajai Cecīlijai, ko tradicionāli uzskata par sakrālās mūzikas aizgādni.

Šajā Hendeļa odā soprāna un čella duets sasniedz bahiskus augstumus, kaut ko līdzīgu var teikt par soprāna un flautas duetu, tenora ārijām un arī par visu skaņdarbu kopumā – komponists atļaujas būt pustonīgs, klusējoši nopietns, skaisti aizdomājies. Lai nebūtu pārlieku intīmi, kori ir svinīgi, sevišķi noslēguma daļā, kur stīginstrumentu aktīvu figurāciju pavadīti koristu tutti seko soprāna a cappella trompešveidīgiem iedziedājumiem.

Gunta Davidčuka ir viena no Latvijas labākajām jaunajām dziedātājām. Bieži koncertē kā soliste vokāli instrumentālo formu atskaņojumos un kamermūzikas programmās. Par programmu “Dāvida dziesmas” kopā ar Arti Sīmani un Kristīni Adamaiti nominēta Lielajai mūzikas balvai 2008. Ieguvusi Lielo mūzikas balvu 2009 par spožu debiju. Lomas Latvijas Nacionālajā operā: Papagena, Oskars, Sofija, Rozīna, Laureta, Cerlīna, Džaneta.

Natans Veils ir viens no britu daudzsološākajiem jaunajiem tenoriem. Viņš studējis Karaliskajā Mūzikas koledžā, Britena starptautiskajā operas skolā un nesen absolvējis Nacionālo operstudiju, kur viņa mācības citstarp atbalstīja Anglijas Nacionālā opera un Independant Opera. Natans uzvarējis 2006. gada Londonas Hendeļa dziedātāju konkursā, kur saņēmis arī skatītāju balvu.

Operskatuves pieredzi Natans Veils guvis Britena operskolā, Anglijas Ceļojošās operas izrādēs. Piedalījies Džona Tavenera mūzikas CD ieskaņojumā ar Stīvenu Leitonu, Klaudio Monteverdi Vesperu ierakstā skaņu ierakstu namam Signum Classics, kā arī ierakstījis angļu dziesmu soloalbumu Love’s Voice.

Avners Birons ir starptautiski atzītā Jeruzalemes orķestra Israel Camerata dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs. Birons nodibinājis arī virtuozitātē spožo “Galilejas solistu ansambli” un vadījis vairākus mūzikas festivālus, tajā skaitā Galilejas festivālu “Mūzika un daba”. Pieredzējušais maestro gandrīz desmit gadu vadījis Jeruzalemes Mūzikas un dejas augstskolu. Birona redzesloka plašumu rāda fakts, ka viņš nodibināja šajā augstskolā Arābu mūzikas nodaļu un Multidisciplinārās mūzikas nodaļu. Avners Birons savulaik studējis bioloģiju Jeruzalemes Ebreju universitātē un vēlāk devies uz Vīni un Zalcburgas Mozarteum, kur pievērsies mūzikas studijām. Birona pieeju mūzikai nosaka viņa izvērstās zināšanas mūzikā un dažādās zinātnes jomās. Avnera Birona interpretācijas tiek raksturotas kā celtnes, kas iztēlē rūpīgi uzbūvētas jau pirms atskaņojuma, līdz ar to priekšnesums ir visnotaļ izauklēts un argumentēts. Maestro divkārt sadarbojies ar Latvijas Radio kori baroka lieldarbu atskaņojumos Izraēlā.

 
 
 
Pēdējo reizi atjaunota 21.septembrī, 2018, 09:35
Adrese: Krišjāņa Valdemāra iela 5, Rīga, LV-1010, Latvija
Tālrunis: 67026816, E-pasts: iksd@riga.lv
old.iksd.riga.lv

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, elektroniskā pasta adrese: iksd@riga.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit