Parakstīties uz jaunumiem

Ievadi savu e-pasta adresi, lai parakstītos uz jaunumiem

Parakstīties

VEF Kultūras pils Tautas mākslas studiju 50 radošās darbības gadu Jubilejas izstāde „Laimīgā stunda”

Teksta izmērs: A A A

 
Sākums Kultūra Jaunumi VEF Kultūras pils Tautas mākslas ...

2012. gada 27. janvāris

VEF Kultūras pils Tautas glezniecības studijas „Varavīksne”, tēlniecības studijas „Doma” un lietišķās mākslas keramikas studijas „Saule” 50 gadu jubilejas izstāde – tā ir unikāla iespēja vienkopus skatīt daudzveidīgus un interesantus mākslas darbus, ko veido īpaši atlasīti studijās agrāk tapuši, kā arī speciāli jubilejas izstādei radīti darbi.

Tēlniecības ekspozīciju kuplinās to mūsdienu profesionālo mākslinieku darbi, kuri savulaik bijuši saistīti ar tēlniecības studiju „Doma”. Izstādē piedalās arī otra VEF Kultūras pils lietišķās mākslas keramikas studija „Māra”.

Izstādes būtību atklāj „Varavīksnes” vadītāja Ilze Strekavina: „VEF Kultūras pils Tautas mākslas studiju jubilejas izstāde „Laimīgā stunda” nāk ar gaišu, arī viegla smaida un mīļuma caurstrāvotu - par savu rūpju un neskaitāmu darbu, pienākumu sazaroto radošo esamību (darbību) daudzu gadu garumā. Apliecinot, ka lielāks nācijas apjēgsmes Saprāts un tautas dzīvinošais gars atplaukst vien „vieglu roku, vieglu kāju”, gaišas galvas un labas sirds savienībā. Kādā lielākā, plašākā un dziļākā samērotībā.

Tā arī „Laimīgā stundā” ir kā divējādu nozīmju un līmeņu garīgi samērots vēstījums.

Pirmais ir tas laiks, tās laimīgās stundas, ko savai daiļradei var veltīt mākslinieks - amatieris, kas ikdienā visbiežāk strādā atšķirīgā profesijā.

Un otrais – tā mūsdienās pierastā „laimīgā stunda” lielveikalu skatlogos – kā vilinājums kaut ko iegūt par puscenu... Lai gan bieži vien liekas, ka „laimīgā stunda” šajā otrajā nozīmē šodienas sabiedrībā ir vairāk pieprasīta, tomēr ceram, ka izstādes aplūkojums sniegs skatītājam vienu otru gaišu, arī tālejošāku domu un krāsu harmonijas pārdzīvojumu. Un, kas zina - tā varētu būt arī vienkārši laimīgi pavadīta stunda!”

Izstādē piedalās:

Tautas glezniecības studija „Varavīksne”, mākslinieciskā vadītāja Ilze Strekavina;

Tautas tēlniecības studija „Doma”, mākslinieciskais vadītājs Igors Dobičins;

Tautas lietišķās mākslas studija Saule”, mākslinieciskais vadītājs Juris Tumulkāns; Tautas lietišķās mākslas studija „Māra”, mākslinieciskā vadītāja Māra Kuplā

Izstādes atklāšana 19. janvārī plkst. 17.00

Atklāšanā uzstāsies un  baznīcu velvēs ievibrēs, kamerkora „Lietus ceļš” vīru balsis, prezentējot savu jauno koncertprogrammu „The brotherhood of chant”, kora mākslinieciskais vadītājs Ints Birzkops, 

Biļešu cenas izstādē: pieaugušajiem, studentiem – Ls 1.00; skolēniem – Ls 0.50.

Izstādi rīko Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta VEF Kultūras pils un Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība, un  Sv. Pēterbaznīcas Pārvalde

Izstādi atbalsta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments; Latvijas Mākslinieku savienība

Papildu informācija: Ilze Tumulkāne, VEF Kultūras pils Mākslinieciskās nodaļas vadītāja, tālr. 67181631; e-pasts: vefkp@riga.lv

Par studijām

VEF Kultūras pils Tautas glezniecības studija „Varavīksne” dibināta 1961. gadā. Tās vadītāji bijuši pazīstami mākslinieki – Uldis Zemzaris, Jurģis Skulme, Jānis Zemītis, Daina Riņķe, Harijs Kārkliņš (ilgākā laika posmā), Ivars un Helēna Heinrihsoni. No 1975. gada studiju vada gleznotāja Ilze Strekavina. Šajā gadā studijai piešķirts arī Tautas glezniecības studijas „Varavīksne” nosaukums.

Varavīksne    kā apzīmējums mainības spējai skaistuma un mākslas patiesības meklējumos, jo garīgā plāksnē tā simbolizē Saules ceļu, Saules tiltu.

Studijā tiek veidota emocionāli psiholoģisku izpratne par gleznas kā mākslas darba uztveri un organizāciju, tas notiek ciešā saistībā ar pamatzināšanu un  iemaņu zīmējumā un gleznošanā apguvi, respektējot  katra studijas dalībnieka individuālo pasauli, stiprinātu gan ar glezniecības teorētisko, gan intuitīvo slāņu apzināšanu.

Studisti piedalījušies daudzās Rīgas pilsētas un Latvijas izstādēs, arī pāri robežām – Baltijas valstu Tautas glezniecības izstādē Viļņā, vēl – Čehijā, Japānā, Krievijā (Maskavā) un citur. Daudzi studisti ir arī sava novada mākslas dzīves līdzveidotāji. Studija „Varavīksne” ir arī vairāku mākslas aktivitāšu rosinātāja – tā četrus gadus pēc kārtas pie gleznotāja Voldemāra Irbes pieminekļa tika rīkota tā saucamā „Irbītes akcija” saistībā ar VEF Kultūras pilī notiekošo ikgadējo tēlotājas mākslas studiju Mākslas dienu izstādi. Tādā veidā stiprinot amatiergleznotāju kustības tiecība uz abpusēji tolerantu, vienkāršu un sirsnīgu dialogu ar sabiedrību, pilsētvidi un visuresošo dzīvās dabas klātbūtni.

Tēlniecības studija „Doma” dibināta 1961. gadā. Sākuma cēlienā būtiska nozīme ir vadītāja, tēlnieka Harija Fišera prasmei modināt aizrautīgu attieksmi pret mākslu. Kopš 1968. gada studiju vada tēlnieks Jānis Karlovs. Viņa vadībā studijas dalībnieki cenšas izpildīt savus darbus paliekošos materiālos: akmenī, kokā, vara kalumā, bronzā, šamotā u.c. Gan motīvu izvēlē, gan izpildījumā var saskatīt katra autora individuālās iezīmes. Līdzās secīgai savu spēju veidošanai un iecerēm, kas saistītas ar piedalīšanos izstādēs, vairāki (tagadējie un bijušie) studijas dalībnieki: Vilis Ansavs, Pēteris Mellis, Aija Dauvarte un Ēriks Delpers, ir īstenojuši tematisku liela izmēra koka skulptūru kopu. Ozola stumbros iedzīvinātie Andreja Pumpura eposa „Lāčplēsis” tēli ir uzstādīti Lielvārdes pils apkārtnē.

Tēlniecības studiju „Doma” ir apmeklējuši un pieredzi veidošanā guvuši daudzi šodien jau labi pazīstami  tēlnieki: Pauls Jaunzems, Laimdota Griķe, Igors Dobičins, Ausma Neretniece, Genādijs Stepanovs, Zigurds Bielis u.c.

Regulāri tiek uzturēta un papildināta tēlniecības darbu pastāvīgā ekspozīcija VEF Kultūras pils Skulptūrzālē, kā arī studija piedalās ikgadējās Rīgas Tēlotājas mākslas studiju Mākslas dienām veltītajās izstādēs, plenēros u.c.

Tēlnieka Igora Dobičina vadībā studija ”Doma” attīsta laikmetīgās mākslas un modernisma tēlniecības izpratni pēc stingriem profesionālisma kritērijiem. Kā arī studijas darbā iesaistoties jauniem autoriem tiek sekmēts radoši avangardiski meklējumi un tēlniecības darbu risinājums studijas praksē jaunos, vēl neapgūtos materiālos.

Katrs mākslinieks studijā atrod savai dvēselei un individualitātei atbilstošāko izpausmes veidu, mākslas valodā runājot par sev vistuvāko.

Tautas lietišķās mākslas keramikas studijai „Saule” dibināta VEF Kultūras pilī 1961. gadā.   Sākotnēji tajā atļauts darboties tikai rūpnīcā VEF strādājošiem, jo rūpnīca nodrošināja studijas materiāli tehnisko bāzi. Lai arī studijas dalībnieku sastāvs bija daudznacionāls, galvenais darbības uzstādījums jau no studijas pirmsākumiem ir latviešu tautas podniecības tradīciju kopšana un to radoša interpretācija. Top podi, bļodas, krūzes, vāzes, daudzžuburu svečturi. Aktīva studistu dalība dažāda līmeņa izstādēs un augsts darbu novērtējums ātri vien nodrošināja Tautas lietišķās mākslas studijas goda nosaukuma piešķiršanu.

Lielu ieguldījumu studijas attīstībā ir devis ilggadīgais studijas mākslinieciskais vadītājs Leons Alksnis un studijas vecākais Gabriels Eļjanovs.

Arī 90-tajos gados, pēc „lielā flagmaņa VEF nogrimšanas”, studija turpina radoši darboties Jura Tumulkāna vadībā, jo netiek žēloti studijas dalībnieku personīgie līdzekļi remontējot gan krāsnis, gan virpas, gan gādājot materiālus izstāžu darbības nodrošināšanai. Studijas dalībnieki vienmēr piedalījušies un atbalstījuši dažādas kultūraktivitātes – gan tautas mākslas izstādes, gan pilsētas un ieražu svētkus, ir vienmēr piederoši latviešu tautas un nu jau pasaules kultūras mantojuma – Dziesmu svētku procesa nodrošināšanā. Studijas dalībnieku darbi ir eksponēti Starptautiskajās izstādēs un aizceļojuši pa visu pasauli dažādās privātajās kolekcijās.

Lai arī studijas telpas atrodas VEF Kultūras pils pagrabstāvā, kur neiespīd dienas gaisma, nosaukums „Saule”ir allaž atgādinājis par mērķi, veidot gaismas un mīlestības caurstrāvotus darbus, jo arī  latviešu tautas dziesmas, lai gan bieži tapušas un dziedātas skalu gaismā, sauc par „Saules dainām”.

Šai jubilejas reizei ir piederīga arī Tautas lietišķās mākslas keramikas studija „Māra”, jo sākotnēji izveidojās no bijušajiem studijas „Saule” dalībniekiem. Studija dibināta 1982.gadā Ziemassvētkos. Ziemassvētkos dzimušie esot laimīgi un laimīgus darot arī citus. Nu, ja tādi ziedi šūpulī ielikti, tad atlika tikai ieklausīties gudrā padomā, ko studisti saņēma no keramiķa – vecmeistara Eduarda Detlava, un studijas vadītājas Māras Kuplās vadībā no māla pikām var izveidot, izvirpot visu, ko sirds kāro, kas būtu liekams uz galda, uz plaukta, uz palodzes, pie sienas un lietojams kā rotaļlieta vai rota gan svētkos, gan ikdienā. Studistu keramikas darinājumi – svečturi, šķīvji, krūzes, podi un vāzes – apskatāmi gan republikāniskajās, gan Rīgas pilsētas rīkotajās izstādēs. Studijas meistaru darbi ir priecējuši arī Eiropas valstu ļaudis dažādās mūsu tautas mākslas darbu ekspozīcijās. Un par studistu meistarību liecina arī tas, ka vairāku autoru  darbi tiek glabāti Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja krājumos.

 
 
 
Pēdējo reizi atjaunota 21.septembrī, 2018, 09:35
Adrese: Krišjāņa Valdemāra iela 5, Rīga, LV-1010, Latvija
Tālrunis: 67026816, E-pasts: iksd@riga.lv
old.iksd.riga.lv

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, elektroniskā pasta adrese: iksd@riga.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit