Parakstīties uz jaunumiem

Ievadi savu e-pasta adresi, lai parakstītos uz jaunumiem

Parakstīties

Festivāla „Vīnes klasika” atklāšanas koncerts

Teksta izmērs: A A A

 
Sākums Kultūra Jaunumi Festivāla „Vīnes klasika” atklāša...

2012. gada 1. februāris

„Latvijas Koncerti” festivāla „Vīnes klasika” atklāšanas koncertā 7. februārī Lielajā ģildē piedāvā klausītājiem baudīt Vīnes dižgaru - Ludviga van Bēthovena, Franča Šūberta un Riharda Štrausa kompozīcijas. Koncertā spēlēs izcili, starptautisku atzinību guvuši solisti - vijoles spēles virtuozs Sergejs Dogadins no Sanktpēterburgas;  čellu spēlēs temperamentīgā daiļskaņas īpašniece Kristīne Blaumane un pie klavierēm būs ievērojamais Izraēlas mūziķis Gils Šohats . Dzirdēsim Liepājas Simfonisko orķestri Modesta Pitrena vadībā.

Koncerta programmā Ludviga van Bēthovena Uvertīra “Koriolans” un Trīskāršais koncerts, Franča Šūberta Nepabeigtā simfonija un Riharda Štrausa «Rožu kavalieris ».

Ludviga van Bēthovena “Koriolans” ir ievadmūzika Austrijas imperatora sekretāra Heinriha Jozefa fon Kollina lugai. Stāsta galvenais varonis ir lepnais un skarbais romiešu karavadonis Koriolans, savas dzimtenes patriots un vēlāk pretinieks, kura liktenis ir lauzties pret straumi, kas galu galā sabradā varoni.

Ludviga van Bēthovena Trīskāršais koncerts jeb Koncerts vijolei, čellam un klavierēm Do mažorā op. 56 (1803) ir izvērsts un ļoti simpātisks divertismenta nozīmes skaņdarbs, kas saskaņā ar Bēthovena agrīno biogrāfu piedāvāto leģendu komponēts kā veltījums komponista augstdzimušajam skolniekam un vēlākajam mecenātam un draugam erchercogam Rūdolfam – koncerta sacerēšanas laikā Rūdolfam bija 15 gadu, un koncerta klavieru partija it kā pielāgota augstdzimušā solista tobrīdējai pianistiskajai varēšanai. Taču nav apstiprinājuma, ka erchercogs patiešām būtu jelkad spēlējis šo koncertu, turklāt skaņdarba publicēšanas laikā izrādījās, ka par veltījuma adresātu pa šo laiku kļuvis cits Bēthovena labdaris firsts Lobkovics. Šis koncerts ir ļoti glīta un nepretencioza mūzika, kuru klausoties var labi izklaidēties, sekojot līdzi solistu partiju autonomajiem vijumiem un saskaņu mezgliem.

Franča  Šūberta t. s. “Nepabeigtajai simfonijai” tiek piešķirts gan Septītās, gan Astotās simfonijas gods, jo Septītā palikusi tikai skiču veidā. Darbi pie Nepabeigtās Šūberts sāka 1822. gada 30. oktobrī. Dažus mēnešus vēlāk komponists tika aicināts par goda biedru Štīrijas Mūzikas biedrībā Grācā. Kā pateicību Šūberts apsola simfoniju, taču neuzraksta to. Stāsta, ka komponista drauga Anselma Hitenbrennera brālis Jozefs, kas bija līdzdalīgs pie Šūberta uzņemšanas iepriekš nosauktajā biedrībā, kopš tā laika glabājis pie sevis Nepabeigtās simfonijas abas pabeigtās daļas, ko uz Grācu atgādājis Anselms. Neviena no Šūberta simfonijām komponista dzīves laikā netika atskaņota. Par vistuvākie draugi kvēli mīlēja Šūbertu kā dziesmu un kamermūzikas autoru, taču viņa simfoniķa tieksmēm īpašu uzmanību nepievērsa.

Par Riharda Štrausa operu “Rožu kavalieris” amerikāņu mūzikas aprakstnieks Alekss Ross saka: “Tā ir komēdija, kas ataino astoņpadsmitā gadsimta Vīni, pilna apzinātas, pārsmalcinātas melanholijas, veidota pēc Mocarta “Figaro kāzu” un Così fan tutte parauga.” (citāts no Rosa grāmatas “Pārējais ir troksnis”, ko patlaban gatavo izdošanai “Jāņa Rozes apgāds”). Valšu svīta ir šīs operas vīniskā gara kvintesence. 

Kristīne Blaumane (1975) studējusi Latvijas Mūzikas akadēmijā Eleonoras Testeļecas čella klasē un Londonas Rātsnama mūzikas un drāmas skolā pie Stefana Popova, papildinājusies arī Īzaka Sterna meistarklasēs. Muzicējusi ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, “Rīgas kamermūziķiem”, Chicago Civic Orchestra, Britten Sinfonia, London Soloists Chamber Orchestra. 1999. gadā kļuva par Amsterdam Sinfonietta čellu grupas koncertmeistari, savukārt 2007. gadā – par Londonas filharmoniskā orķestra čellu grupas vadītāju. Kameransambļos muzicējusi ar Īzaku Sternu, Gidonu Krēmeru, Jojo Ma, Juriju Bašmetu, Leifu Uvi Ansnesu, Nikolaju Znaideru, Oļegu Maizenbergu u. c., stīgu trio ASCH muzicējusi kopā ar vijolnieku Romānu Mincu un altistu Maksimu Risanovu. Koncertējusi mūzikas festivālos Oldburgā, Čeltenhemā, Lokenhauzā, Gštādē, Zalcburgā, Verbjē un Jeruzalemē. Latvijas Lielās mūzikas balvas 2005 un 2007 ieguvēja. 

Sergejs Dogadins (1988) ir viens no daudzsološākajiem Krievijas jaunajiem mūziķiem – vairāku starptautisku konkursu laureāts. Divpadsmit gadu vecumā Sergejsuzvarēja Aleksandra Glazunova konkursā Parīzē, septiņpadsmit gadu vecumā kļuva par Nikolo Paganīni starptautiskā vijolnieku konkursa pirmās vietas ieguvēju. Uzstājies kopā ar Karalisko filharmonisko orķestri, Londonas filharmonisko orķestri, Igaunijas un Lietuvas nacionālajiem simfoniskajiem orķestriem, Olsteras simfonisko, Budapeštas simfonisko, Taipejas simfonisko un Sanktpēterburgas filharmonisko orķestri. Sergejam bijis gods spēlēt paša Nikolo Paganīni un Johana Štrausa vijoli. 2008. gadā nāca klajā mūziķa pirmais soloalbums Dogadin, ko laida klajā Minhenes aģentūra Solo musica. Daudziem labā atmiņā būs Sergeja Dogadina spožā uzstāšanās ar Valsts kamerorķestri Sinfonietta Rīga un Normundu Šnē 2006. gada rudenī un vijolnieka sadarbība ar LNSO, atskaņojot Žana Sibēliusa Vijolkoncertu 2011. gada augustā Dzintaru koncertzālē. 

Gils Šohats ir viens no Izraēlas ievērojamākajiem mūsdienu mūziķiem. Viņš ir gan komponists, gan diriģents, gan pianists. Šohats sniedz 80 koncertus gadā Eiropas galvaspisētās, Tālajos Austrumos, Indijā un Amerikā gan kā pianists, gan kā diriģents. Viņš ir ierakstījis 10 albumus.

 
 
 
Pēdējo reizi atjaunota 21.septembrī, 2018, 09:35
Adrese: Krišjāņa Valdemāra iela 5, Rīga, LV-1010, Latvija
Tālrunis: 67026816, E-pasts: iksd@riga.lv
old.iksd.riga.lv

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, elektroniskā pasta adrese: iksd@riga.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit