Parakstīties uz jaunumiem

Ievadi savu e-pasta adresi, lai parakstītos uz jaunumiem

Parakstīties

Latvijā no Polijas atgriežas kultūrvēsturiski nozīmīgi mākslas priekšmeti

Teksta izmērs: A A A

 
Sākums Kultūra Jaunumi Latvijā no Polijas atgriežas kult...

2012. gada 29. februāris

Ceturtdien, 1. martā Rīgas Sv. Pētera baznīcā notiks oficiāls ievērojamu mākslas darbu atdošanas pasākums – Latvijā tiks atgriezti Otrā Pasaules kara laikā uz Poliju izvestie kultūrvēsturiski vērtīgie mākslas priekšmeti: Jelgavas kokgriezēja Tobiasa Heinca (1589-1653) Sv. Trīsvienības baznīcai 1617. gadā mākslinieka dāvinātā lasāmpults no kādreizējā Kurzemes provinces muzeja un Rīgas Sv. Pētera baznīcas trīs metrus augstais bronzas septiņžuburu svečturis, kura autors ir Rīgas meistars Hans Meiers (Meier, Meyer), 1596. gads. 

Abus minētos priekšmetus š.g. 16. februārī savas vizītes laikā Polijā oficiāli saņēma Latvijas Valsts prezidents. Svinīgajā pasākumā Rīgas Sv. Pētera baznīcā klāt būs arī kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende un Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis. Vērtīgie priekšmeti turpmāk glabāsies Sv. Pētera baznīcā Rīgā un Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā. 

No Latvijas teritorijas nelikumīgi izvesto kultūras priekšmetu atgriešana ir prasījusi arī intensīvu Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta, Latvijas Kultūras ministrijas, Latvijas vēstniecības Polijā un Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas darbu sešu gadu garumā. 2003. gadā Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta speciālisti Polijas Republikas teritorijā uzsāka Latvijas valstij kultūrvēsturiski nozīmīgu dekoratīvās mākslas priekšmetu, kas Otrā Pasaules kara laikā bija izvesti no Latvijas teritorijas, apzināšanu, identifikāciju un izpēti. Turpinot darbu, 2006. gada martā Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai saskaņā ar likumu „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un direktīvu „Par no dalībvalsts teritorijas nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu atgūšanu” tika nosūtīta vēstule, kas ļāva uzsākt divu priekšmetu atgūšanas procedūru. 2011. gadā Polijas Kultūras un nacionālā mantojuma ministrija vienojās ar Poznaņas Nacionālo muzeju par Jelgavas Svētās Trīsvienības protestantu baznīcas inkrustētās lasāmpults atdošanu Latvijas Republikai, kā arī panāca vienošanos par kādreiz Rīgas Sv. Pētera baznīcai piederējušā bronzas septiņžuburu svečtura, kas Polijā glabājās Vloclavekas katedrālē, atgriešanu dzimtenē. 

Jelgavas 17. gadsimta kokgriezēja Tobiasa Heinca (1589-1653) Sv. Trīsvienības baznīcai 1617. gadā dāvinātā lasāmpults pēc izvešanas no Latvijas tika iekļauta Poznaņas Nacionālā muzeja Lietišķās mākslas kolekcijā. Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts informē, ka līdz Jelgavas Kultūrvēsturiskajai izstādei 1886. gadā lasāmpults atradās Jelgavas Sv. Trīsvienības altāra korī. Pēc jaunās muzeja ēkas uzcelšanas 1898. gadā lasāmpulti kopā ar pārējo inventāru pārdeva uz Kurzemes provinces muzeju. Nav zināms, kurā gadā lasāmpults izvesta no Latvijas. Domājams, ka tas notika pēc vācbaltu iedzīvotāju repatriācijas, jo vēl 1943. gadā zviedru profesora Stena Karlinga grāmatā „Holzschnitzerei und Tischlerkunst der Renaissance und des Barocks in Estland“ nav minēts, ka pults būtu mainījusi atrašanās vietu. Kopā ar citām no Latvijas izvestām kultūras vērtībām lasāmpults nonāca Pozenē (Posen), kur tika izveidota Vācbaltiešu kultūras mantojuma krātuve. 1945. gadā lasāmpults iekļauta Lielpolijas muzeja (tagad Poznaņas Nacionālā muzeja) kolekcijā. Masīvās ozolkoka lasāmpults vērtību nosaka 17. gadsimta sākuma kokgriezumu un intarsēto kompozīciju mākslinieciskās kvalitātes. Īpaši izceļams mākslinieka pašportrets, kas ir reti sastopams fenomens tālaika dekoratīvajā mākslā.

Savukārt, pēc Rīgas rātes pasūtījuma 1596. gadā darinātais un Rīgas Sv. Pētera baznīcai dāvinātais Rīgas meistara Hansa Meiera bronzas septiņžuburu svečturis līdz šim glabājās Vloclavekas katedrālē. Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts informē, ka 3,10 m augstais un 3,78 m platais svečturis Sv. Pētera baznīcā stāvējis altāra priekšā un izmantots bēru ceremoniju laikā. Ar mākslas darbu izvešanu saistītā Paritārā komisija 1940. gada 23. janvārī atļāva svečtura izvešanu, tomēr precīzs izvešanas laiks un maršruts nav zināms. Otrā Pasaules kara beigās tas atradies Vloclavekas katedrālē 200 km uz Ziemeļrietumiem no Varšavas. Svečturis ir unikāla 16. gadsimta mākslas mantojuma vērtība - Ziemeļeiropā viens no retajiem saglabātajiem tāda izmēra apgaismes ķermeņu tipiem - un ir nozīmīga liecība par vēlās Renesanses laika mākslas tradīcijām, kā arī Rīgas metāllietuves augsto profesionālo līmeni. Īpaši atzīmējams arī svečtura autora Hansa Meiera, kurš bijis ievērojams zvanu lējējs un tajā laikā Rīgas pilsētas lietuves vadītājs, personiskais stils.

Sīkāka informācija:

Elita Grosmane. Vēsturisko kultūras parādu nokārtošana // Kultūras Diena. 2011. Nr. 47. 16. decembris.

Sīkāka informācija par Tobiasa Heinca Sv. Trīsvienības baznīcai dāvināto lasāmpulti:

Elita Grosmane. Johana Heinces un Tobiasa Heinca jautājums: izcelsme un darbība Latvijā 17. gadsimta pirmajā pusē // Senā Jelgava. Sast. E. Grosmane. Rīga: „Neputns”, 2010. 149.-178. lpp.; Elita Grosmane. Kurzemes hercoga galma galdnieka Tobiasa Heinca lasāmpults: Mākslinieka pašapziņas veidošanās atspoguļojums Latvijas mākslā // Personība mākslas procesos. Sast. K. Ābele. Rīga: „Neputns”, 2012. 45.-54. lpp.

Sīkāka informācija par Rīgas Sv. Pētera baznīcas bronzas septiņžuburu svečturi:

Rasa Pārpuce. „Rīgas Sv. Pētera baznīcas 16. gadsimta septiņu žuburu svečturis” // SENĀ RĪGA. Nr. 5. Rīga: „Latvijas vēstures institūta apgāds”, 2005. 320.-332. lpp.

 

Kontaktinformācija: Egita Kurpniece
Latvijas Mākslas akadēmijas Komunikāciju un sabiedrisko attiecību speciāliste
Mob. tālr.: +371 20016419
E-pasts: egita.kurpniece@lma.lv
Mājas lapa: www.lma.lv

Dr. Elita Grosmane
Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta direktore
Tālr.: +371 67227852
Mob. tālr.: +371 26274966
Mājas lapa: www.lma-mvi.lv

 

 
 

Komentāru pievienošana

Vārds

E-pasts

Komentārs

Ievadiet attēlā redzamo kombināciju

 
Pēdējo reizi atjaunota 21.septembrī, 2018, 09:35
Adrese: Krišjāņa Valdemāra iela 5, Rīga, LV-1010, Latvija
Tālrunis: 67026816, E-pasts: iksd@riga.lv
old.iksd.riga.lv

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, elektroniskā pasta adrese: iksd@riga.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit