Parakstīties uz jaunumiem

Ievadi savu e-pasta adresi, lai parakstītos uz jaunumiem

Parakstīties

Oļģerta Kurmja noslēpums

Teksta izmērs: A A A

 
Sākums Kultūra Jaunumi Oļģerta Kurmja noslēpums

2012. gada 11. jūnijs

No 12. jūnija līdz 31. oktobrim Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38–4 atvērta izstāde „Oļģerta Kurmja noslēpums”, kas veltīta Andreja Upīša tulkotāja un atdzejotāja darbībai.

Autobiogrāfiskajā apcerējumā „Rīta cēliens” Andrejs Upīts raksta: „Vislabākā literāriskā skola man bija cittautu rakstniecība. Protams, pašam grūti pateikt, cik īsti es esmu mācījies no saviem mīļākajiem autoriem – romānā no Tolstoja, Dostojevska, Zolā un Flobēra, novelē no Čehova, Fransa, Mopasāna un Milla, drāmā no Ibsena, Hauptmaņa un Šova. Zinu tikai, ka iespaids palicis spēcīgs un nedzēšams.”

No agrā jaunībā pārtulkotās Aleksandra Puškina poēmas „Poltava” līdz Viljama Šekspīra, Bernarda Šova, Heinriha Heines, Gustava Flobēra, Alekseja Tolstoja un citu pasaules klasikas darbu tulkojumiem, īpaši intensīvi paralēli romānu un stāstu rakstīšanai 20. gs. 30. gados – tāda ir rakstnieka bilance.

1934. gada novembrī tiek likvidēta Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība, izslēgti 62 biedri, tostarp Andrejs Upīts, Andrejs Kurcijs, Ernests Birznieks-Upītis un citi rakstnieki.

Andrejam Upītim maksimāli tiek ierobežotas romānu izdošanas iespējas, tāpēc atliek publicēt vien tulkojumus, bet oriģināldarbus laist klajā autora izdevumā. Tulkojumus Upīts publicē ar pseidonīmu – Oļģerts Kurmis, K. Sīmanis, A. Silenieks.

1939. gadā autora izdevumā iznāk romāns „Māsas Ģetrūdes noslēpums”, sadarbībā ar izdevniecības „Zelta Grauds” vadītāju A. Pētersonu rakstnieks izdod romānu „Smaidoša lapa” ar norādi – „Oļģerta Kurmja dzīves stāsts divās grāmatās”.

Neaizmirstamu Oļģerta Kurmja tēlu režisora Leonīda Leimaņa filmā „Pie bagātās kundzes”, kas veidota pēc Andreja Upīša darbu motīviem, radījis aktieris Eduards Pāvuls.

No 1934. līdz 1940. gadam Andrejs Upīts intensīvi tulko Bernarda Šova romānus, Aksela Muntes „Grāmatu par Sanmikelu”, Alekseja Tolstoja „Pēteri Pirmo”, Viljama Šekspīra „Maldu komēdiju”, Franka Tīsa romānu „Vētrainais pavasaris”, Žila Verna darbus un citus autorus, kā tulkotāju dažiem no tiem norādot Oļģertu Kurmi, A. Silenieku un K. Sīmani.

Paralēli sadarbībā ar Rūdolfu Egli top iespaidīgā „Pasaules rakstniecības vēsture” (1930.–1934.), kur Andrejs Upīts rakstījis vairākas nodaļas un tulkojis un atdzejojis dažādu tautu autoru darbus.

Izstādē, kas apskatāma rakstnieka memoriālajā bibliotēkā, eksponēti neskaitāmie Andreja Upīša tulkojumi no vācu, angļu, franču un krievu valodas, jo „tulkojumi valodas formu lokanības mēģinājumi un meklējumi, fonētikas eksperimenti, svešas tautas tradīciju atveidojumi taču ir paša tulkotāja valodas pārbaudei pirmais uzdevums”.

Tuvāka informācija pa tālruni 67289767vai e-pastu: upits@memorialiemuzeji.lv, kā arī http://www.memorialiemuzeji.lv un http://www.upisamuzejs.lv

Informāciju sagatavoja Sandra Zobena,

Memoriālo muzeju apvienības sabiedrisko attiecību speciāliste

 

 
 
 
Pēdējo reizi atjaunota 21.septembrī, 2018, 09:35
Adrese: Krišjāņa Valdemāra iela 5, Rīga, LV-1010, Latvija
Tālrunis: 67026816, E-pasts: iksd@riga.lv
old.iksd.riga.lv

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, elektroniskā pasta adrese: iksd@riga.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit