Parakstīties uz jaunumiem

Ievadi savu e-pasta adresi, lai parakstītos uz jaunumiem

Parakstīties

Noslēdzies projekts kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei

Teksta izmērs: A A A

 
Sākums Izglītība Skolas ERAF dabaszinātņu kabinetu projekts Noslēdzies projekts kvalitatīvai ...

2013. gada 15. marts

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta „Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana 63 Rīgas vispārizglītojošajās skolās” realizācijas laikā no 2009. līdz 2013. gadam Rīgas vispārizglītojošajās skolās veikta matemātikas, bioloģijas, ķīmijas un fizikas kabinetu labiekārtošana, izremontējot un aprīkojot tos ar mūsdienīgiem un interaktīviem mācību resursiem.

Kopumā Rīgas skolās pilnībā labiekārtots vairāk nekā 200 prioritāro mācību priekšmetu kabinetu. Projekta kopējais budžets ir vairāk nekā 8,5 miljoni latu, no kuriem 5,9 miljonus sedz ERAF, savukārt 3,5 miljonus latu projektam piešķīra Rīgas dome. Vidēji katrai skolai četru kabinetu un tajos esošo laboratoriju labiekārtošanai un aprīkojuma nodrošināšanai iztērēti vairāk nekā 100 000 latu.

Pašlaik 56 Rīgas skolās jau izmanto jaunākās tehnoloģijas un mācību procesam nepieciešamās iekārtas. 6. martā Rīgas 47. vidusskolā notika atklātās stundas ķīmijā, fizikā, bioloģijā un matemātikā, un tajās piedalījās arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane, Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktors Guntis Helmanis, Izglītības pārvaldes priekšnieks Ivars Balamovskis, kā arī mediju pārstāvji un projekta īstenošanas laikā iesaistītie eksperti.

Skopais maksā divreiz

„Izglītība maksā dārgi. Laba prece nekad nemaksā lēti. Arī šajā projektā ieguldītais finansējums nav mazs, bet tas ir to vērts. Galvenais, ko vēlamies sasniegt, ir zināšanu kvalitāte,” uzsver Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja E. Aldermane, bet departamenta direktors G. Helmanis izteic gandarījumu, ka skolotāji stundās ne tikai izmanto jaunās tehnoloģijas, bet izstrādā dažādus interaktīvus mācību materiālus.

„Projekta mērķis bija attīstīt prasmes dabaszinātņu jomās, bet ne mazāk svarīgi ir pārliecināties, kā tiek īstenots šis izvirzītais mērķis. Protams, lielākie ieguvēji ir skolēni. To apstiprina arī viņu teiktais, ka pašlaik tehnoloģijas jauniešiem ir ierasta vide, un šīs jaunās dabaszinību kabinetos pieejamās daudziem palīdz labāk izprast un pieņemt lēmumu arī par profesijas izvēli,” secina Izglītības pārvaldes priekšnieks I. Balamovskis.

Atklātajā ķīmijas stundā vidusskolēni bija sadalīti pa grupām un katra no tām veica savu pārbaudes uzdevumu. Puiši ar speciālu mērinstrumentu dažādiem dzērieniem nosaka Ph līmeni. Apstiprinās, ka visaugstākais – 2,5 Ph – tas ir jauniešu iecienītā krāsainā dzērienā. Skolotāja palīdz secināt, ka skāba vide, protams, bojā zobus. Cita skolēnu grupa pārbauda, vai sulām pievienoti aromatizētāji. „Ja uzpilinātais piliens līp pie pirkstiem, tad ir pielikts aromatizētājs,” paskaidro skolēni. Konstatējam, ka vienīgi Latvijā ražotai dzērveņu sulai tas nav pievienots, bet visvairāk nelāgā viela atrodas bērniem domātajās sulās. Pievienojot sodu, notiek oksidācija, tādēļ dabiskās sulas paliek tumšākas, bet mākslīgās krāsu nemaina. Skolēni krāsvielas konstatē visās testējamās sulās, izņemot banānu. Meitenes uzpilina joda šķīdumu vairākiem piena produktiem – ja parādās zila krāsa – pievienota ciete. Esam aculiecinieki, ka vislabāk izvēlēties Latvijas preci – pienu, biezpienu, krējumu, bet nav ieteicami importa jogurti. Pie ekspertu galdiņa, kur tiek degustēti čipsi, tiek secināts – jo tie bālāki, jo, protams, mazāk krāsvielu un tauku.

Bioloģijas stundā skolēnu uzdevums ir no kivi augļa izdalīt DNS. Process no mikroskopa redzams uz interaktīvās tāfeles. Fizikas stundā skolēni darbojas ar voltmetriem, bet matemātikas stundā uz katra sola ir portatīvie datori un uzdevums ir vērojams arī uz tāfeles.

Skolotāja norāda, ka datori gan jāuzlādē ik pēc divām stundām, bet šim nolūkam ir speciāls pārvietojams skapis, kur to izdarīt un tehniku arī glabāt.

„Datortehnika ir iepirkta par ERAF līdzekļiem, bet Rīgas pašvaldība finansēja šīs tehnikas uzturēšanas iespējas. Pašlaik tiek iepirkti rūteri, lai kabinetos būtu bezvadu interneta tīkla pārklājums,” stāsta I. Balamovskis.

Uz vaicājumu, kā tika izraudzītas skolas, kādi bija atlases kritēriji, Rīgas Izglītības pārvaldes priekšnieks I. Balamovskis atbild – kritērijus izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija, nosakot, ka projektā jāiesaistās vidusskolām ar noteiktu skolēnu skaitu, kā arī tām, kas īsteno vispārējas vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu.

Projekts turpināsies līdz šā gada rudenim, vēl tiek iepirkti elektroniskie mācību līdzekļi un paplašināti bibliotēku fondi.

„Būtu labi, ja šādi projekti valsts līmenī tiktu atkārtoti vēlreiz pamatizglītības klasēs,” uzskata I. Balamovskis.

Pozitīva vide – vērtība

Lielu darbu ieguldīja skolotāji eksperti, lai ieteiktu, kādu aprīkojumu, instrumentus iegādāties u. tml. Viena no viņām ķīmijas skolotāja Dace Gaigale no Rīgas 28. vidusskolas uzsver, ka vissarežģītākais ir ķīmijas kabinets, jo tajā ir daudz inventāra, kā arī tehniskās prasības. „Mūsu uzdevums bija kolēģiem ieteikt piemērotāko aprīkojumu, traukus u. tml.”

Matemātikas eksperte Edīte Teterovska no Rīgas Lietuviešu vidusskolas stāsta, ka pārliecinājušies, vai no piedāvājuma veikta pareiza izvēle: „Dažās skolās sākumā bija pat zināma skepse, atturējās visus kabinetus apgādāt ar interaktīvajām tāfelēm, taču pašlaik par šādu nepieciešamību vairs nav jāpārliecina. Iegādājas arī datu kameras, visu maksimāli.”

Ekspertes atzīst, ka arī skolēni iesaistījušies un palīdzējuši apgūt tehniku, skolotāji savstarpēji dalās pieredzē.

„Esmu piedalījusies jau četrās kolēģu stundās. Pēc tam kopīgi analizējam, pārspriežam, šāda sadarbība ļoti palīdz. Pozitīva darba vide ir liela vērtība,” secina D. Gaigale un piebilst, ka savstarpējā pieredzes apmaiņa ir vēl viens no projekta pozitīvajiem aspektiem.

Rīgas 47. vidusskolas direktore Ineta Kareļina uzsver, ka projekts devis iespēju strādāt ar visiem skolas bērniem. „Dabaszinību mācību stundās tagad var lietot metodes, kas ļauj izmantot visas maņas – redzēt, dzirdēt, aptaustīt, jo kāds labāk uztver redzot, kāds dzirdot, bet kādam vajag izjust savām rokām. Katrs no stundas paņem maksimāli daudz, un tā ir lielākā pievienotā vērtība,” teic direktore un norāda, ka stundu laikā iegūtos datus saglabā, lai pēc zināma laika salīdzinātu skolēnu zināšanu līmeni. Skolēni palīdz viens otram, piemēram, kad 5. klases skolēni gatavojuši tēmas par veselīgu pārtiku, 12. klases skolēni viņus iepazīstināja ar ķīmijas stundā iegūtajiem secinājumiem. I. Kareļina uzskata, ka arī prasme sadarboties, pozitīva komunikācija ir tikpat liela vērtība. „Projekts ir papildu iespēja nākotnes sabiedrības izglītošanā. Nav mazsvarīgi padziļināti apgūt mācību priekšmetus, iegūt prasmes darboties ar tehniku, mācīties koleģiālas attiecības, izprast, ka skolotājs nav bubulis, bet konsultants.”

Eraf_projekta logo.jpg

Ilze Brinkmane, laikraksts "Izglītība un Kultūra"

 
 
 

Komentāru pievienošana

Vārds

E-pasts

Komentārs

Ievadiet attēlā redzamo kombināciju

 
Pēdējo reizi atjaunota 21.septembrī, 2018, 09:35
Adrese: Krišjāņa Valdemāra iela 5, Rīga, LV-1010, Latvija
Tālrunis: 67026816, E-pasts: iksd@riga.lv
old.iksd.riga.lv

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, elektroniskā pasta adrese: iksd@riga.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit