Parakstīties uz jaunumiem

Ievadi savu e-pasta adresi, lai parakstītos uz jaunumiem

Parakstīties

Rīgā nodrošina dziesmu svētku nepārtrauktības procesu(1)

Teksta izmērs: A A A

 
Sākums Kultūra Jaunumi Rīgā nodrošina dziesmu svētku nep...

2013. gada 26. jūnijs

Pavisam drīz Rīgu ieskandinās, iedziedās un iedejos tūkstošiem cilvēku, jo 30. jūnijā sāksies XXV Vispārējie latviešu dziesmu un XV deju svētki. Notikušas skates, konkursi un festivāli, dažādi svētku ieskaņas sarīkojumi. Laikraksts „Izglītība un Kultūra” uz sarunu aicināja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta kultūras pārvaldes priekšnieci Dzidru Šmitu, viņas vietnieci, kultūras iestāžu un amatiermākslas nodaļas vadītāju Aiju Kalniņu, kā arī vietnieci un dziesmu svētku koordinatori Ilonu Vanadziņu, lai noskaidrotu, cik Rīga ir radoša un gatava svētkiem.

Dz. Šmita: Citās pašvaldībās kolektīvu kustība tiek uzturēta un attīstīta vietējos kultūras centros un namos, bet situācija Rīgā ievērojami atšķiras, jo te darbojas 174 pašvaldības iestāžu amatierkolektīvi un 106 pašvaldības līdzfinansēti kolektīvi, kurus dibinājušas dažādas biedrības, institūcijas, piemēram, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas latviešu biedrība utt., tāpat ir kolektīvi, kuri darbojas vispārizglītojošajās skolās, bērnu un jauniešu centros, kuri arī iesaistās dziesmu svētku procesā. Spektrs ir bagātīgs un daudzveidīgs.

Mums ir arī ļoti daudz mazākumtautību kolektīvu, kas aktīvi iesaistās dziesmu svētku procesā, jo uzskata tos arī par saviem svētkiem. Gatavojoties svētku kulminācijai, notiek repertuāra skates, koncerti.

Vēlos uzsvērt divus aspektus. Dziesmu svētki ir grandiozs notikums – notiek reizi piecos gados, no malu malām sabrauc dalībnieki, viesi, skatītāji un klausītāji, notiek koncerti, izstādes, un visu noslēdz krāšņais gājiens Rīgas ielās, koncerts un sadziedāšanās nakts Mežaparka lielajā estrādē. Bet tas ir arī rūpīgs, neatlaidīgs ikdienas darbs, ko varam dēvēt par dziesmu svētkiem kā procesu.

Viena no neatņemamām dziesmu svētku procesa sastāvdaļām, piemēram, ir Starptautiskais folkloras festivāls „Baltica”. Pašvaldība rūpējas un gādā, lai nodrošinātu šo norišu nepārtrauktību.

I. Vanadziņa: Rīgas kolektīvi svētkiem ir labi sagatavoti. Katru gadu notiek pašvaldības rīkotās amatiermākslas kolektīvu nozaru skates,šajā pavasarī – dažādo dziesmu svētku žanru valsts skates. Ļoti daudzi Rīgas kolektīvi skatēs ir ieguvuši augstākās pakāpes novērtējumu, kuru iedibināja tikai pērn. Varu apgalvot, ka Rīgas koru un deju kolektīvu mākslinieciskais līmenis ir augsts un nav tādu, kas nebūtu ieguvuši tiesības piedalīties dziesmu un deju svētkos.

Amatiermākslas nozaru kolektīvu valsts skates un konkursus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, veicot dalībnieku atlasi svētku koncertiem. Lielajos svētku koncertos nav iesaistīti visi vokālie ansambļi un mazākumtautību kolektīvi, kuri parādījuši labu sniegumu skatēs, tomēr visiem šiem kolektīviem būs iespēja koncertēt Vērmanes dārzā, Berga bazārā un citos Rīgas parkos, skvēros un laukumos.

Visas Latvijas mazākumtautību ansambļi, kori, deju kolektīvi priecēs ar dažādu tautu nacionālo mūziku, dejām un citiem mākslinieciskās izpausmes veidiem.

Rīga svētkos pārstāv visus žanrus – ir kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri, vokālie ansambļi, koklētāju ansambļi, amatieru teātri, folkloras kopas, kā arī tautas lietišķās mākslas studijas, kuru dalībnieku darbi būs redzami dziesmu svētku izstādē. Kopumā no Rīgas piedalīsies aptuveni 10 000 dalībnieku – tā ir vislielākā pārstāvniecība svētkos. Varam lepoties, ka arī lietišķās mākslas pārstāvju un darbu skaita ziņā rīdzinieki būs pārstāvēti viskuplākajā skaitā. Rīgā ir savi amata meistari kokapstrādē, metāla mākslā, ādas apstrādē, kas daudzviet pat vairs nepastāv.

Kā piecos gados ir mainījies amatiermākslas kolektīvu skaits? Kādi ir dalībnieku mērķi?

Dz. Šmita: Interese par tautas mākslu rīdziniekos ir paaugstinājusies. Izveidojušies jauni kori un deju kolektīvi tieši ar mērķi un vēlmi piedalīties dziesmu un deju svētkos, piemēram, zvērinātu advokātu kolēģijas koris, banku darbinieku koriem pievienojies „Nordea Bank” koris, nodibināts „Swedbank” deju kolektīvs, jauniešu deju kolektīvs „Pērle” un citi.

Kultūras pārvalde visdažādākajā veidā atbalsta tautas lietišķo mākslu, esam iesaistījušies starptautiskā Eiropas Savienības projektā „Innocrafts”, kas veltīts tās attīstībai un labākas pieredzes uzkrāšanai. Projekta ideja – atklāt identitāti veidojošās vērtības dažādu Eiropas mākslas, amatniecības, kultūras pilsētu un UNESCO Pasaules mantojuma kontekstā un stiprināt uzņēmējdarbības politiku mākslas un amatniecības jomā.

Uzsverot domu, ka dziesmu svētki ir process, notikušas tautas lietišķās mākslas meistaru izstādes, kori un citi kolektīvi ar prieku piedalās visos Rīgas pasākumos – gan Rīgas svētkos, gan Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā. Tas apliecina, ka mērķis nav tikai piedalīties dziesmu svētkos – cilvēkiem ir nepieciešama aktīva sevis izpausme ikdienā, iespēja brīvo laiku pavadīt piepildīti. Tā ir tā sauktā radošā Latvija.

A. Kalniņa: Manuprāt, kolektīvu vadītāju un dalībnieku pašmērķis ne vienmēr ir iegūt godalgotas vietas skatēs un konkursos, bet gan – būt kopā. Mēs atbalstām ideju, ka mērķis ir uzturēt dzīvu garu darbojoties, iesaistoties.

I. Vanadziņa: Svarīga ir paaudžu pēctecība, sākot ar mazajiem bērniņiem, kas sāk dejot kultūras centros un turpina to darīt jauniešu deju kolektīvos. Pēc ģimenes izveides daudzi pāriet uz citu statusu – vidējās paaudzes dejotājiem. Un nereti cilvēki savu dzīvi vairs nevar iedomāties bez dejošanas.

Vesela kustība ir senioru kori, kam regulāri ir savi kopīgie notikumi, tostarp dažādi svētki.

Dz. Šmita: Vēlos piebilst, ka daudziem kolektīviem ir ārvalstu sadarbības partneri – tas ir nozīmīgi cilvēcisko kontaktu veidošanā, pilsētas un valsts popularizēšanā, pazīstamības veicināšanā. Arī šajos dziesmu svētkos būs vairāki vieskolektīvi, kurus uzņems mūsu kori. Tās ir senas un skaistas tradīcijas, jo dziesmu svētki ir pasaules mēroga notikums. Jebkuram ārzemniekam, kurš interesējas par kora mākslu, manuprāt, ir saviļņojoši būt tajos klāt.

To, ka dziedāšana, dejošana un teātra spēlēšana latviešiem ir asinīs, apliecina fakts, ka vienmēr ierodas trimdas latviešu kolektīvi un emigrācijā esošās diasporas jaunākās paaudzes vidū ir gan dziedātāji, gan dejotāji. Radošā pašizpausme mūsu tautai ir ļoti izteikta.

I. Vanadziņa: Šis process kopumā palīdz uzturēt latvisko identitāti un nezaudēt saikni, ja arī pašlaik nedzīvo Latvijā.

Dz. Šmita: Mūsu galvenā līdzdalība un prieks ir par to, ka noturam svētku nepārtrauktības procesu pietiekami augstā līmenī.

Kā Rīga tiks saposta?

A. Kalniņa: Pilsētas svētku noformējuma nodaļas vadītājs mākslinieks Guntars Kambars atzinis, ka šogad būs visiespaidīgākais noformējums pašvaldības vēsturē. Māksliniekiem jau patlaban ir izdevies radīt svētku noskaņu ar karogiem, simboliskām zīmēm u. tml.

Dz. Šmita: Svētku noformējums līgani pāries no Līgo uz dziesmu svētkiem. Pagājušajā gadā cilvēkiem patika instalācija „Ganu ceļš”, un tā tiks eksponēta arī šogad, turklāt vairākās pilsētas vietās.

Cik gatava uzņemt citu Latvijas pilsētu svētku dalībniekus ir Rīga?

Dz. Šmita: Šogad 52 izglītības iestādes gatavojas, ka viņu skolas uz laiku kļūs par Latvijas pilsētu un novadu svētku dalībnieku mājvietu. Kopumā tiks izmitināti vairāk nekā 20 000 svētku dalībnieku. Piemēram, kurzemnieki no Liepājas jau zina, ka dosies uz Rīgas Valsts 2. ģimnāziju, citi – uz Rīgas Valsts 1. ģimnāziju utt. Tās ir tradīcijas, kas veidojušās vairāku gadu garumā.

Par svētku dalībniekiem rūpēsies vairākas Rīgas domes institūcijas un departamenti, bet visus praktiskos jautājumus – transports, drošība u. tml. – koordinē Rīgas domes rīcības komiteja.

Vai koncertos un pasākumos piedalīsies arī bērni?

A. Kalniņa: Svētkos piedalīsies vispārizglītojošo skolu kori un deju kolektīvi, kuri apguvuši svētku repertuāru, mūzikas skolu kolektīvi, uz atsevišķiem pasākumiem ir pieaicināti ap 570 mazo dejotāju.

Kā svētku procesā tiek iesaistīti cilvēki ar īpašām vajadzībām?

Dz. Šmita: Dziesmu svētku procesā pašvaldība sniedz atbalstu gan nedzirdīgo, gan neredzīgo biedrību kolektīviem, un tas ir ļoti nozīmīgi. Svētkos piedalās Latvijas Neredzīgo biedrības koris „Jolanta” un vokālais ansamblis „Senozols”, kas skatē ieguvuši labus rezultātus. Departaments finansiāli atbalsta arī neredzīgo cilvēku dzejas teātri.

Vai būs kādi jaunumi?

Dz. Šmita: Pilsētā vairākās vietās būs lielie ekrāni – Esplanādē, Doma laukumā, tā ka tie, kas nebūs koncertos klātienē, tos varēs vērot, atpūšoties pilsētā.

Uz tikšanos svētkos! Lai visiem izdodas!

Ilze Brinkmane - laikraksts "Izglītība un kultūra".

Foto: Andris Barkāns.

 

 

 
 

Komentāru pievienošana

Vārds

E-pasts

Komentārs

Ievadiet attēlā redzamo kombināciju

Aleksandrs Briedis, skijorings-riga@inbox.lv 27/06/2013 03:09
 

ES projekts Innocrafts varēs būt nozīmigs arī modernākām Latvijas identitāti apliecinošām nacionālās kultūras parādībām,pie kurām neapstrīdami pieskaitāmas latviskās tautas motorizācijas kultūrtradīcijas,kuru izdzīvošanas spēku var pat salīdzinēt ar Dziesmussvētkiem- tās ir "Zelta mopēds",'Dzintara volga", arī Rīgas skijorings,kas Latvijas šī sporta senākās vēstures kontekstā šāgada beigās atzīmē pusgadsimta jubileju!

 
Pēdējo reizi atjaunota 21.septembrī, 2018, 09:35
Adrese: Krišjāņa Valdemāra iela 5, Rīga, LV-1010, Latvija
Tālrunis: 67026816, E-pasts: iksd@riga.lv
old.iksd.riga.lv

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, elektroniskā pasta adrese: iksd@riga.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit