Parakstīties uz jaunumiem

Ievadi savu e-pasta adresi, lai parakstītos uz jaunumiem

Parakstīties

Jauno mācību gadu sagaidot(3)

Teksta izmērs: A A A

 
Sākums Izglītība Skolas Jauno mācību gadu sagaidot

2014. gada 30. augusts

Arī jaunajā mācību gadā Rīgā skolēnu skaits būs aptuveni 65 000. Saglabājas tendence palielināties sākumskolas audzēkņu skaitam un samazināties vidusskolēnu skaitam, jo daļa no viņiem izvēlas mācības profesionālajās izglītības iestādēs, turklāt vidusskolu ir sasniegusi tā sauktā demogrāfiskā bedre. Par aktuālo Rīgas pašvaldības izglītības iestādēs sarunā laikrakstam „Izglītība un Kultūra” stāsta Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta departamenta izglītības pārvaldes vadītājsIvars Balamovskis.

Cik daudz skolēnu jaunajā mācību gadā būs Rīgas skolās? Kurās klasēs skolēnu skaits palielinās, kurās – samazinās?

Jau vairākus gadus Rīgā skolēnu skaits ir aptuveni 64 000. Mācību gada sākumā tas ir nedaudz lielāks, bet mācību gada beigās tas samazinās, jo skolēnu vecāki maina dzīvesvietu. Daļa vakarskolas skolēnu mācības dažādu iemeslu dēļ neturpina, izbrauc no valsts, no Rīgas; daļa atgriežas. Iebrauc arī trešo valstu pilsoņi, bet viņiem ir nepieciešams ne tikai pašvaldības, bet arī valsts atbalsts. Mēs pieņēmām lēmumu par papildu finansējumu skolotājam, kurš māca iebraukušajam skolēnam cittautietim latviešu valodu. Ģimenē, kas ir iebraukusi no citas valsts, piemēram, Ķīnas, vecāki bieži vien nezina nevienu valodu, izņemot savu dzimto. Pedagogi bieži ieceļotājiem sniedz praktisku informāciju par dzīvi Latvijā. Arī bērnam, kurš mazotnē ir aizbraucis uz ārzemēm vai dzimis ārzemēs, atgriežoties vai ierodoties Latvijā latviešu valoda ir jāmācās no jauna.

Šogad 1. klases skolēnu skaits būs nedaudz lielāks nekā pērn, un arī nākamajos gados saglabāsies līdzīga tendence. Savukārt vidusskolas klasēs skolēnu skaits būs mazāks. Šogad bija pats mazākais 9. klases beidzēju skaits, proti, vidusskolu ir sasniegusi tā sauktā demogrāfiskā bedre. 10. klases skolēnu skaitu precīzi zināsim septembrī, bet ir zināmas vismaz trīs skolas, kuras jau ir pieņēmušas lēmumu 10. klasi neatvērt. Manuprāt, nav lietderīgi atvērt klasi ar 12 skolēniem.

Mērķis, kas valstī ir izvirzīts, – lai puse skolēnu iegūtu profesionālo un puse – vidējo izglītību – jau īstenojas, un skolēnu skaits tā arī sadalās. Skolu tīkla spektrs kopumā ir plašs. Mērķis ir viens – nodrošināt daudzpusīgu izglītību, bet ceļš, kā mēs uz to ejam, var atšķirties. Nedrīkst aizmirst, ka ir pamatskolas, kas gatavo skolēnus sekmīgām mācībām ģimnāzijās. Veiksmīgs skolu optimizācijas piemērs ir Pļavnieku pamatskola, kuru izveidojām, apvienojot Rīgas 90. vidusskolu un Pļavnieku sākumskolu.

Skolu pieejamība ir viena no Rīgas problēmām, jo daudzās skolās ir atšķirīgs izglītības programmu piedāvājums, ir atsevišķi gadījumi, kad no Bolderājas ir jāmēro ceļš līdz Latgales priekšpilsētai, kur ir skola, kas realizē izvēlēto izglītības programmu.

Kā izglītības iestādes ir nodrošinātas ar kadriem: direktoriem, pedagogiem, tostarp pirmsskolas?

Līdzīgi kā iepriekšējos mācību gados, šogad saglabāsies tendence, ka vakances uz darba vietām ir minimālas. Visvairāk vakanču pašlaik ir pirmsskolas izglītības iestādēs, jo tiek atvērts arvien vairāk jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu. Patlaban sadarbojamies ar 101 privāto pirmsskolas izglītības iestādi, ko apmeklē aptuveni 4600 bērnu. Noteikti ir konkurence starp skolotājiem, jo ne vienmēr pedagoģijas augstskolas beidzēji strādā iegūtajā profesijā. Tomēr nav daudz situāciju, kad kāda izglītības iestāde nonāktu absolūtā bezizejā.

Analizējot izglītības iestāžu vadītāju maiņu, visvairāk jaunu vadītāju ir pirmsskolas izglītības iestādēs. Gada laikā vadītāji ir mainījušies 8–10 izglītības iestādēs. Uz vakancēm izsludinām konkursu. Kadru mainības iemesli ir dažādi: ir vadītāji, kas dodas pensijā, retāk no darba aiziet citu iemeslu dēļ. Ne vienmēr pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja vietnieki vēlas kandidēt uz iestādes vadītāja amatu. Ir bijušas reizes, kad konkurss ir jāizsludina atkārtoti. Šogad vietniekiem piedāvāsim profesionālās pilnveides kursus. Līdzīgus veidojām jau pirms diviem gadiem, daudzi tos pabeidza, bet diemžēl ne visi no viņiem vēlas kļūt par vadītājiem.

Skolās darbu sāk četri jauni direktori: Rīgas Angļu ģimnāzijā – Maija Kokare, Ziemeļvalstu ģimnāzijā – Inga Lande, Š. Dubnova Rīgas Ebreju vidusskolā – Jana Kapeniece, bet Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā – Guntis Vasiļevskis.

Cik liels ir bijis pašvaldības atbalsts, lai visi skolēni būtu nodrošināti ar likumā noteiktajiem mācību līdzekļiem?

Pēdējos divos gados pašvaldības finansējums mācību līdzekļu iegādei ir bijis krietni lielāks par valsts finansējumu. Šogad valsts finansējums ir gandrīz 19 eiro skolēnam, bet pašvaldības finansējums ir 10 eiro jeb vairāk nekā 0,5 miljoni eiro visām Rīgas izglītības iestādēm kopā. Kopēju mācību līdzekļu iepirkumu nerīkojām, jo katras skolas kompetencē ir tas, ko tās izvēlas, kāds ir viņu skolas bibliotēkas fonds. Pērn vēl bija neskaidrības, bet šogad nepieciešamajiem mācību līdzekļiem skolās ir jābūt. Arī svešvalodu apguves grāmatām finansējums ir piešķirts.

Kādēļ daļā Rīgas skolu pagarinātās dienas grupas ir par publisko finansējumu, bet citās – par vecāku personiskajiem līdzekļiem? Vai departaments uzrauga šo piedāvājumu?

Mūsu departamenta iekšējos noteikumos ir noteiktas prioritātes, kas skolā ir jānodrošina, saņemot valsts mērķdotāciju: mācību plāna īstenošana, individuālās nodarbības, konsultācijas, klašu audzināšana, burtnīcu labošana un gatavošanās stundām, tostarp arī pagarinātās dienas grupas. 1. klasē tām ir jābūt nodrošinātām, vecākajās klasēs tas ir atkarīgs no vecāku pieprasījuma un skolas piedāvājuma. Manuprāt, visās klašu grupās nevajadzētu būt pagarinātajai dienai, jo nav labi, ka bērns no astoņiem rītā līdz pieciem vakarā ir skolā – bērnam ir nepieciešama dažāda vide. Taču skolas piedāvā valsts apmaksātās pagarinātās dienas grupas, un ir arī iespēja pagarināto dienu finansēt par vecāku līdzekļiem.

Cik garas ir rindas uz vietu pirmsskolas izglītības iestādē?

Pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu grupas patlaban apmeklē 27 000 bērnu, vēl 4600 – privātās pirmsskolas izglītības iestādes. Atbilstoši 15. augusta datiem rindā ir vairāk nekā 2000 bērnu. Pašlaik rinda samazinās, jo katru gadu tiek atvērtas jaunas grupas pašvaldības bērnudārzos. Šā gada laikā tiks piedāvāts vairāk nekā 800 jaunu vietu. Veiksmīgs optimizācijas piemērs ir bērnu un jauniešu centra „Kurzeme” pārcelšana uz 69. vidusskolu: rezultātā atbrīvojās bērnudārza ēka, kuru, pateicoties struktūrfondu un pašvaldības līdzfinansējumam, var atjaunot. Tur varēs atvērt 12 grupu, kurās uzņems aptuveni 220 bērnu. Līdzīgi ir ar pašvaldības īpašumā esošo ēku Maskavas ielā: tā tiek renovēta, ieguldot struktūrfondu un pašvaldības finansējumu, un tajā varēs atvērt sešas grupas. Ezerkrasta vidusskolā papildus četrām pašreizējām tiek atvērtas vēl divas grupas. Ir stabilizējies skolēnu skaits Rīgas 95. un 94. vidusskolā, un arī tur ir lietderīgi atvērt vairākas pirmsskolas grupas.

Ar kādu atalgojumu šajā mācību gadā var rēķināties Rīgas izglītības darbinieki?

Pašvaldībā regulējam skolēnu skaitu klasē, un mums ir normatīvs, cik skolēniem vajadzētu būt, lai klasi atvērtu. Proti, minimālais skolēnu skaits 1. un 7. klases atvēršanai ir 18, 10. klasē – 22. Arī valsts mērogā būtu nepieciešams noteikt minimālo skolēnu skaitu klasē. Cerams, ka tas tiks izdarīts, veidojot pedagogu atalgojuma modeļus. Tad nebūtu diskusiju par mazajām lauku vidusskolām, kurās ne vienmēr skolēni var iegūt konkurētspējīgu izglītību.

Diezgan grūti bija panākt, bet izdevās pamatot izglītības iestāžu vadītāju, vietnieku, metodiķu un skolotāju minimālo un arī maksimālo darba algas likmi par slodzi. Ir skolas, kurās labākie skolotāji strādā vienu slodzi; lai viņi neaizietu no darba, tagad ir iespēja samaksāt maksimālo likmi – 700 eiro, ja skolas no sava budžeta to var atļauties Ir veikti grozījumi Rīgas domes 2012. gada 2. oktobra lēmumā Nr. 5339 „Par darba samaksu Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības iestādēs strādājošiem pedagoģiskajiem darbiniekiem”.

Ir izmaiņas arī noteikumos par direktoru un direktoru vietnieku pieļaujamo slodzi. Direktora likme ir 40 stundu, papildus amata pienākumiem tarificēto mācību priekšmetu stundu skaits – 9, kopā – 49 stundas. Direktora vietnieku likme – 0,8 jeb 32 stundas, tarificēto mācību priekšmeta stundu skaits – 9, kopā – 41 stunda.

Pašvaldības finansējums 2014. gadā paliek nemainīgs, bet mainīsies kvalitātes pakāpju piemaksas summas. 

Kādas būs prioritātes šajā mācību gadā?

Starpinstitucionālās sadarbības pilnveide bērnu tiesību aizsardzības jomā, t. i., bērnu drošība, tiesības un aizsardzība pret vardarbību, būs prioritāra šajā mācību gadā.

Ir noslēdzies dabaszinību kabinetu projekts, un viss finansējums ir apgūts, toties vēl ir daudz jāstrādā e-mācību vides izveidē, lai tā būtu pieejama jebkurā izglītības iestādē. To sekmēsim dažādos mācību kursos u. tml., tādēļ aicina atsaukties izglītības iestādes, kuras būtu ieinteresētas e- mācību vides ieviešanā un dalītos ar savu pieredzi ar citiem kolēģiem. Budžeta iespēju robežās tiks finansiāli atbalstīts un pilnveidots materiāli tehniskais nodrošinājums.

Kāds ir Rīgas pašvaldības ieguldījums pedagogu profesionālajā pilnveidē?

Rīgā mums pašiem ir sava struktūra – Rīgas izglītības un informatīvi metodiskais centrs (RIIMC), kurā par pašvaldības finansējumu skolotāji var paaugstināt profesionalitāti atbilstoši valstī obligāti noteiktajam (36 stundas trijos gados). Piedāvājam arī iespēju skolai iesniegt pieteikumu visas skolas pedagogu profesionālajai pilnveidei atbilstoši konkrētā mācību gada mērķim. Piemēram, ja skola saprot, ka sākumskolā ir nepieciešams attīstīt kādu pedagoģisko kompetenci, tad visi sākumskolas skolotāji to arī apgūst, un tad direktors ir tiesīgs prasīt atdevi no skolotājiem. RIIMC sadarbībā ar „Microsoft” organizēja kursus, kas bija ļoti pieprasīti. Pašvaldība atbalsta arī izglītības pētījumus.

RIIMC palīdz ieviest 21. gadsimtam atbilstošas zināšanas, formas un metodes. Šajā mācību gadā īpaša vērība tiks veltīta darba kvalitātei vispārizglītojošajās skolās. Sākot ar oktobri, notiks pasākumu cikls, kas noslēgsies ar konferenci „Izglītība izaugsmei” jūnijā. Runāsim par skolvadības darba kvalitāti, pedagogu profesionālo pilnveidi. Rīgas skolu un izglītības attīstības projekta „Izglītība izaugsmei” mērķis ir veicināt izpratni par izglītības procesu attīstību un mērķtiecīgu inovāciju ieviešanu, bet uzdevums ir apzināt labās prakses piemērus.

Darbosies vairākas fokusgrupas, kurās tiks iesaistīti minoritāšu, speciālo, sākumskolu un pamatskolu, vidusskolu, kā arī vakarskolu speciālisti, tādēļ aicina būt aktīviem un līdzdarboties. Jau septembra mēnesī pulcināsim direktoru padomi, vietniekus un metodiķus uz pirmo prāta vētru, lai izvērtētu šo ieceri. Savukārt projekta noslēgumu plānojam pavasarī, organizējot konferenci par izglītības kvalitāti un skolvadības jautājumiem.

Kurās izglītības iestādēs ir veikti vērienīgi remontdarbi, un vai tie visi līdz mācību gada sākumam tiks pabeigti?

Objektu, kur uzsākti remontdarbi, kas būtu jāpabeidz mācību procesa laikā, šogad nav. Starp lieliem investīciju projektiem ir iepriekšminētās pirmsskolas izglītības iestādes, Johana Gotfrīda Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskola, kas ir apvienota ar Rīgas Krievu vidusskolu un tiek pilnībā renovēta, un Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskola, kas pēc gada prombūtnes atgriezīsies savās telpās. Skolās turpinās arī aktu zāļu remonts, stadionu pilnveidošana.

Kādi ir bijuši Rīgas skolēnu sasniegumi valsts pārbaudes darbos iepriekšējā mācību gadā?

Valsts izglītības satura centra sākotnējie dati, kas ir pieejami, liecina, ka Rīgas skolēnu sniegums visu mācību priekšmetu eksāmenos ir augstāks nekā valstī vidēji. Rīgas skolu spektrs ir plašs, sākot ar ģimnāzijām un beidzot ar vakarskolām, kur rezultāti būtiski atšķiras, taču kopumā ar skolēnu sniegumu esam apmierināti. Rīgas skolu audzēkņi veiksmīgi startējuši arī starptautiskās olimpiādēs un kopumā mājās pārveduši 6 augstākā kaluma medaļas. Un tas arī ir mūsu kopīgs mērķis – laba izglītības kvalitāte, kā arī augsti sasniegumi mācību priekšmetu olimpiādēs gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā.

 

Daiga Kļanska, laikraksts "Izglītība un Kultūra".

 

 
 

Komentāru pievienošana

Vārds

E-pasts

Komentārs

Ievadiet attēlā redzamo kombināciju

Aiga 01/09/2014 08:27
 

1) Vai tas nozīmē , ka tiek darīts viss , lai Rīgas skolās nebūtu "klasi neredzējušo" direktoru un vietnieku, lai arī skolas administrācija strādā par skolotājiem?
2) Ja šogad mācību pārziņi drīkstēs strādāt 32 stundas , kā būs nākamajā gadā , kad skolotājiem sola 36 stundu darba nedēļu?

Citējot Balamovski 01/09/2014 09:03
 

"Ir skolas, kurās labākie skolotāji strādā vienu slodzi; lai viņi neaizietu no darba, tagad ir iespēja samaksāt maksimālo likmi – 700 eiro"
SECINĀJUMS: Sliktie skolotāji ir tie, kuriem algas likme ir mazāka par 700 eiro

... 01/09/2014 17:07
 

Ūdens, Ivariņ, ūdens... Tukšas runas..

 
Pēdējo reizi atjaunota 21.septembrī, 2018, 09:35
Adrese: Krišjāņa Valdemāra iela 5, Rīga, LV-1010, Latvija
Tālrunis: 67026816, E-pasts: iksd@riga.lv
old.iksd.riga.lv

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, elektroniskā pasta adrese: iksd@riga.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit