Parakstīties uz jaunumiem

Ievadi savu e-pasta adresi, lai parakstītos uz jaunumiem

Parakstīties

Rīgas skolēnu interese par zinātni pieaug(1)

Teksta izmērs: A A A

 
Sākums Izglītība Skolas Rīgas skolēnu interese par zinātn...

2016. gada 29. marts

21. martā darbu sāka Rīgas skolēnu zinātniskā konference, kurai skolēnu pētījumus šogad bija pieteikušas 54 galvaspilsētas skolas. Vērtēšanai tika izveidotas 18 komisijas, kuras vienlaikus darbojās sešās Rīgas skolās. Kopā ir iesniegti 382 darbi 23 sekcijās. Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu recenzēšanā ir iesaistīti gan skolotāji, gan augstskolu pasniedzēji.

Rīgas skolēnu zinātniskā konference risinājās Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā, Āgenskalna Valsts ģimnāzijā un Rīgas Franču licejā.

Rīgas skolēnu zinātnisko konferenci rīko, lai sekmētu skolēnu sagatavošanu akadēmiskajām studijām augstskolā un darbībai zinātnē, kā arī veicinātu nākamās profesijas izvēli un ieinteresētu jauniešus to darīt. Zinātniski pētniecisko darbu izstrādes laikā jaunieši var iepazīt mūsdienu zinātniskās pētniecības darba būtību, organizāciju un metodes, apgūt prasmes strādāt ar zinātnisko literatūru un aparatūru, kā arī pētījuma gaitā iegūto datu apstrādē un rezultātu analīzē. Turklāt konferences laikā skolēni gūst pieredzi, kā veiksmīgi aizstāvēt un prezentēt savu zinātnisko darbu.

Rīgas skolēnu zinātnisko konferenci organizē Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta departaments. Vispārējās izglītības skolu nodaļas galvenā speciāliste eksperte Zane Doniņa atgādina, ka pagājušajā mācību gadā uz valsts zinātniski pētniecisko konferenci tika izvirzīts 141 darbs un godalgotas vietas saņēma 137, t. sk. no Rīgas – 52 skolēnu zinātniskie pētījumi.

„2015. gada septembrī Itālijā notika 27. Eiropas Savienības jauno zinātnieku konkurss, un tajā Rīgas un Latvijas vārdu pasaulē nesa vairāki jaunieši, piemēram, fizikā panākumus guva Rīgas Franču liceja skolēni, ķīmijā – Āgenskalna Valsts ģimnāzijas, bet matemātikā – Rīgas 10. vidusskolas audzēkņi,” stāsta Z. Doniņa un uzsver, ka pēdējo gadu laikā ir pieaudzis gan dalībnieku, gan iesniegto darbu skaits.

Sistemātisks darbs katrā stundā

Tam, ka Rīgas skolēnu zinātniskās konferences atklāšana un noslēgums notiek Rīgas Franču licejā, ir pamatots iemesls – šīs skolas skolēni gūst ievērojamus rezultātus gan Latvijas, gan starptautiskos zinātnisko darbu konkursos. Laikraksts vaicā liceja direktorei Birutai Vīksnai, vai ir izstrādāta kāda īpaša metodika, kas motivē skolēnus iesaistīties, izzināt un pētīt. Viņa atzīst, ka tas ir sistemātisks ilgu gadu darbs:Skolas vadība esam ļoti ieinteresēta, lai zinātniski pētnieciskais darbs būtu mūsu niša. Iepriecina, ka skolas absolventi atzīst un ir pateicīgi, ka pēc tam augstskolās ir viegli studēt, jo daudz jau ir apguvuši. Mūsu – un, domāju, arī visu valsts ģimnāziju – misija ir sagatavot savus audzēkņus studijām augstskolās.

Skolēnu panākumu pamatā ir skolotāju ikdienas darbs. Es pat smejos, ka licejā strādā skolotāji, kuri prot uzlikt punktu uz i, piemēram, zinātniskās konferences cittautu valodniecības sekciju vada skolotāja Sanita Dragone, mākslas zinātnes un kulturoloģijas sekciju – Evija Rozentāle, kuras ir ļoti erudītas, nodarbojas ar zinātni, lasa lekcijas arī ārpus skolas, tāpēc ka pašas ir ļoti motivētas un virzītas uz zinātni un pētniecību. Ja cilvēks pats ir pārliecināts par to, ko viņš dara, tad rodas produktīvs kopdarbs. Skolēniem pat nav jādara nekas papildus, atliek strādāt stundās, jo skolas vadlīnija ir viņu virzīšana uz pilnību.”

Atbildot uz jautājumu, vai skolotāji tiek mudināti sadarboties, direktore stāsta, ka metodiskajās apvienībās darbojas gan spēcīgas personības, gan kolēģi viens otru konsultē.

„Skolotājus motivēju un stāstu, ka viņi strādā ar talantīgiem bērniem – un tas nebūt nav vienkāršs darbs. Attīstām to, kas viņiem ir ielikts šūpulī jeb dabas dots, bet no skolotāja tas prasa lielu mākslu – atrast cilvēku, kas domā līdzīgi un grib darīt. Tad arī rodas labi rezultāti, lai gan tas nav pašmērķis. Galvenais – ka bērns kaut ko iegūst, iedziļinās un, iespējams, rada pamatu savai nākotnei. Protams, tas izdodas ne jau ar visiem, bet, ja izdodas, ir labi,” smaidot atzīst B. Vīksna.

Veselības zinātne piesaistījusi daudzus

Laikraksts ir klāt veselības zinātnes sekcijas noslēguma norisē, kur savus darbus prezentē deviņi finālisti, bet pavisam tika iesniegti 32 darbi. Sekcijas vadītāja Rīgas 84. vidusskolas bioloģijas skolotāja Inese Šneidere stāsta, ka iesniegto darbu tematika esot bijusi ļoti daudzpusīga: pētīts veselīgs dzīvesveids un ēšanas paradumi, pētīta gaisa kvalitāte, zobi un to higiēna, iztirzātas dažādas sporta un medicīnas tēmas, veikti nopietni pētījumi par bērnu onkoloģiju un dzemdes kakla vēža riskiem u. tml. Darbus vērtēja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes maģistrante Zane Ozoliņa, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas skolotāja Sandra Dzelme, Rīgas Teikas vidusskolas skolotāja Vivita Setkovska, Ziemeļvalstu ģimnāzijas skolotāja Vēsma Sūna, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolotājs Mārtiņš Eglīte, Rīgas Angļu ģimnāzijas skolotāja Aiva Gaidule.

Kad pēc uzstāšanās tiek summēti punkti, top zināms, ka atzinības rakstu iegūst Rīgas 6. vidusskolas 11. klases skolnieces Herta Indriča (darba vadītāja – Ieva Jansone), kura ir pētījusi viedierīču ietekmi uz vidusskolēnu redzes kvalitāti, un Ance Bārzdiņa (darba vadītājas: I. Jansone un Līga Ozoliņa-Molla), kura savā darbā atzina, ka ilgstoša un intensīva pūšamo instrumentu spēle diemžēl atstāj negatīvu ietekmi uz muskuļiem un to fizioloģiju, tādēļ ir jāveic dažādi fizioterapeitu izstrādāti vingrojumi. Atzinību iegūst arī Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas 11. klases skolniece Laura Anna Krauze (darba vadītāja – Anita Rozenblate), kura tika secinājusi, ka neatbilstīga augstuma galdi un krēsli, kā arī pārāk smagās mugursomas veicina Laucienes pamatskolas 5. klases skolēnu mugurkaula deformāciju.

3. vietu iegūst Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 11. klases skolniece Laine Lāce (darba vadītāja – Laura Fjodorova), kura, pētot pusaudžu, kuri nodarbojas ar sportu, pēdas, ir radusi pamatojumu, ka pēdu deformācija nav retums, ja tiek valkāti nepiemēroti apavi un pēdām ir liela fiziska slodze. 3. vieta – arī Rīgas 84. vidusskolas 11. klases skolēnam Ričardam Lapoško (darba vadītāja – I. Šneidere), kurš ir pētījis savu klasesbiedru glikozes līmeņa izmaiņas asinīs mācību dienas laikā, secinot, ka ietekme ir gan ēšanas paradumiem, gan fiziskajai slodzei sporta stundās.

2. vietu ar vienādu punktu skaitu dala trīs skolnieces: Rīgas 84. vidusskolas 11. klases skolniece Kristiāna Šulte (darba vadītāja – I. Šneidere), Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas 11. klases skolniece Maija Ločmele (darba vadītājas: A. Rozenblate un Zanda Daneberga) un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 11. klases skolniece Evita Bīne (darba vadītāja – Maruta Kusiņa).

1. vieta tiek piešķirta Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas 11. klases skolniecēm Danetei Rozei un Alisei Sporānei (darba vadītāja – Zaiga Bruņeniece).

Jo vairāk dara, jo aizrautīgāk kļūst

Pirmo trīs vietu ieguvējas vēl saņem žūrijas ieteikumus un padomus, kā uzlabot prezentācijas prasmes, lai godam pārstāvētu galvaspilsētas godu 40. Latvijas skolēnu zinātniskajā konferencē.

No stāstītā uzzinām, ka Maija Ločmele zinātniskajam darbam ir veltījusi visilgāk laika – četrus mēnešus, jo pētījuma tēma ir nopietna – „Alēliskā varianta rs9693444 ietekme uz saslimšanu ar krūts vēzi”. Laboratorijā skolniece esot pētījusi apmēram 560 DNS paraugu un tos analizējusi. Sākumā mācījusies ar pipeti pilināt ūdeni, praktisko darbu ar platēm apmēram trīs nedēļas palīdzējusi apgūt laborante Monta Ustinova.

Uz laikraksta jautājumu, cik labai atmiņai un iepriekšējai sagatavotībai ir jābūt, lai uzdrīkstētos iejusties jaunas zinātnieces ādā, Maija atbild, ka sākumā bijis grūti visu iegaumēt, bet visu esot apguvusi samērā ātri.

Nedaudz pārsteidz Danetes Rozes un Alises Sporānes izvēlētā tēma „Staphylococcusaureaus un meticilīnrezistentā Staphylococcus aureaus nēsāšana medicīnas studentu vidū.” Abas atklāj, ka esot vēlējušās zināt, kādas tēmas medicīnā patlaban ir aktuālas un svarīgas, un tad arī uzzinājušas, ka Eiropas valstīs aktuāla problēma ir pētītā baktērija, kas izraisa daudz letālu gadījumu.

„Klases audzinātāja un darba vadītāja Z. Bruņeniece mums palīdzēja sakontaktēties ar Rīgas Stradiņa universitātes pārstāvjiem un 2. kursa studentiem, kuri veica līdzīgus pētījumus, tā ka varējām izmantot uztriepes, kuras ņēmām no viņu mutes dobuma un ar speciāliem instrumentiem uzsējām uz jau sagatavotām barotnēm,” aizrautīgi stāsta meitenes. Vaicātas, vai kādā brīdī uzsāktais nešķita par sarežģītu, Danete un Alise apgalvo: jo vairāk iedziļinājušās, pētījušas, jo kļuvis interesantāk un radusies vēlme uzzināt, kāds būs rezultāts.

Kristiāna Šulte kopā ar bioloģijas un sporta skolotājām izlēmusi, ka būtu lietderīgi izpētīt asinsspiediena un pulsa izmaiņas pēc 1530 metru gara iesildošā skrējiena mežā, tam piekrituši 13 jaunieši vecumā no 13 līdz 18 gadiem. Pētījumu esot veikusi maijā un atkal pēc vasaras brīvlaika, septembrī. Nācies secināt, ka vienai trešdaļai skolēnu rādījumi pārsniedz pieļaujamās normas un jau apdraud veselību.

„Mani ļoti interesē cilvēka organisms un fizioloģija, bet, tā kā ģimenē nav neviena ārsta, domāju, ko varu izdarīt pati saviem spēkiem. Es priecājos, ka daži jaunieši pēc tam savai veselībai sāka pievērst pastiprinātu uzmanību, tātad mans darbs nebija veltīgs un kādam patiesi noderēja,” gandarījumu neslēpj Kristiāna.

Vai nākotni domā saistīt ar medicīnu? Meitenes smaida un piekrīt, bet Maija stāsta, ka esot nolēmusi kļūt par lidmašīnas piloti.

Evita Bīne atklāj, ka žurnālā „National Geographic” esot izlasījusi rakstu par pirkstu nospiedumiem – un radusies ideja tos papētīt vairāk. „Skolasbiedri bija ļoti atsaucīgi, tādēļ bija iespēja analizēt 118 pirkstu nospiedumu,” smaidot saka Evita. Izrādās, ir lokveida, apļveida un cilpveida pirkstu nospiedumi un saistība ir jāmeklē ar to, ko un kā ēdusi māte, gaidot mazuli. Piemēram, ja uzturs ir bijis nesabalansēts, tad veidojas apļveida pirkstu nospiedumi.

Kāda no žūrijas pārstāvēm šaubās, vai sievietes spēj atcerēties, ko un kā ir ēdušas pirms 14–19 gadiem, bet jauniete apgalvo, ka uzrunātās māmiņas to atcerējušās ļoti labi.

Ilze Brinkmane, laikraksts "Izglītība un Kultūra".

 

 
 
 

Komentāru pievienošana

Vārds

E-pasts

Komentārs

Ievadiet attēlā redzamo kombināciju

Kriminālistika 31/03/2016 18:59
 

Apsveicu Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 11. klases skolnieci Evitu Bīni (darba vadītāju – Marutu Kusiņu) ar iegūto 2. vietu Rīgas skolēnu zinātniskā konferencē, taču arī es šaubos, ka pirkstu papillārlīniju rakstu (loka, vijuma, cilpvas) veidam ir saistība ar to, ko un kā ēdusi māte, gaidot mazuli. Domāju, ka darba gaitā bija jāizpēta - kādi ir roku pirkstu nagu falangu papillārlīniju rakstu veidi pētījumā iesaistīto skolēnu vecākiem un vecvecākiem.

 
Pēdējo reizi atjaunota 21.septembrī, 2018, 09:35
Adrese: Krišjāņa Valdemāra iela 5, Rīga, LV-1010, Latvija
Tālrunis: 67026816, E-pasts: iksd@riga.lv
old.iksd.riga.lv

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, elektroniskā pasta adrese: iksd@riga.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit