Parakstīties uz jaunumiem

Ievadi savu e-pasta adresi, lai parakstītos uz jaunumiem

Parakstīties

Pasniegtas balvas Teātra māksliniekiem par izciliem sasniegumiem

Teksta izmērs: A A A

 
Sākums Kultūra Jaunumi Pasniegtas balvas Teātra mākslini...

2016. gada 1. aprīlis

Atzīmējot Starptautisko Teātra dienu, kā arī Latvijas Teātra dižgara Eduarda Smiļģa 130. jubilejas gadu, 30.martā Eduarda Smiļģa Teātra muzejā svinīgā ceremonijā tika pasniegtas balvas par izciliem sasniegumiem Teātra mākslā.  

Pasākumu vadīja Eduarda Smiļģa Teātra muzeja direktors Jānis Siliņš un Latvijas Teātra darbinieku savienības Priekšsēdētāja Daiga Šiliņa – Gaismiņa. Laureātus sveica iepriekšējo gadu balvu laureāti, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas pārstāvji,  draugi un kolēģi, kā arī laureātiem tika pasniegtas mākslinieka Māra Šustiņa veidotas goda zīmes – ordeņi.

Helēnas Tangijevas Birznieces balvu klasiskās un vēsturiskās dejas pedagoģei PALMĪRAI DZĒRVEI (Ziediņai) pasniedza baleta dejas pedagoģe un vēsturniece, 2015.gada balvas laureāte Gunta Bāliņa. Diemžēl, veselības apstākļu dēļ, Palmīra Dzērve nevarēja  būt klāt apbalvošanas ceremonijā, bet balvu saņemt bija ieradies viņas dēls Jānis Dzērve, kurš mātes vārdā pateicās par augsto apbalvojumu un nodeva vissirsnīgākos sveicienus un laba vēlējumus kolēģiem.

Harija Liepiņa balvu Dailes teātra aktierim JURIM ŽAGARAM pasniedza 2005.gada balvas laureāts, Latvijas Nacionālā teātra aktieris Ivars Puga, kurš savā lakoniskajā, bet asprātīgajā apsveikuma runā uzsvēra, ka Juris Žagars jau sen šo balvu bija pelnījis un izteica cerību, ka abi kādreiz nākotnē varētu satikties un spēlēt uz vienas skatuves. Juris Žagars izteica pateicību Latvijas Teātra darbinieku savienībai par šādas balvas iedibināšanu: “Tas ir ļoti augsts novērtējums, jo prasa aktierim pastrādāt vairāk un pierādīt sevi ne tikai vienā lomā, bet vairākas sezonas pēc kārtas.”

Pēc profesora Jāņa Siliņa iniciatīvas, ar Jaunrades fonda un  A/S “Latvijas gāze” atbalstu, tika atjaunota aktiera, režisora, pedagoga un skatuves mākslas teorētiķa Jēkaba Dubura balva. Skatuves runas un aktieru meistarības pedagoģei AINAI MATĪSAI to pasniedza režisors, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors un Jēkaba Dubura balvas ieguvējs  1993.gadā – Pēteris Krilovs, kurš veltīja sirsnīgus apveikuma vārdus Ainai Matīsai, dēvējot viņu gan par savu teātra audžumāti un skolotāju, gan daļu no savas ģimenes, ar smaidu piemetinot, ka tādējādi, “balva paliek ģimenē”. Aina Matīsa novēlēja saviem skolniekiem un kolēģiem ticēt, ka “pateicoties teātrim un aktiera darbam, dzīve var kļūt labāka un palikt uz šī ceļa.”

Lilitas Bērziņas balvu Latvijas Nacionālā teātra aktrisei MAIJAI DOVEIKAI pasniedza 2015.gada balvas laureāte, Jaunā Rīgas teātra aktrise Sandra Kļaviņa: “Šis ir augstākais apbalvojums, ko Latvijā var saņemt aktrise, jo to piešķir kolēģi, kuri Tavu darbu pārzina līdz pēdējai vīlītei. Šī ir Tava gandarījuma diena! Izbaudi to! Tu mirdzi un es Tevi apsveicu!”

Maija Doveika neslēpa savu satraukumu un aizkustinājuma asaras saņemot balvu. Viņa pateicās režisoram Elmāram Seņkovam par Antigones un citām lomā, kā arī saviem pedagogiem un Latvijas Nacionālā teātra direktoram Ojāram Rubenis, kurš plaši atvēra viņai teātra durvis un pēc vairāku gadu pauzes uzticēja tik lielas lomas. Aktrise pateicās arī savai ģimenei, kurai daudz ticis atņemts, lai dotu skatītājiem. Uzsverot, ka katrā lomā risina savas un tēla attiecības ar Dievu, aktrise Maija Doveika izteica visdziļāko pateicību Dievam. 

Teātra dienas balvas tiek pasniegtas jau kopš 1986. gada, kad Eduarda Smiļģa balvu saņēma Eduards Pāvuls, Harijs Liepiņš un Artūrs Dimiters. 1987. gadā pirmo reizi tika pasniegta Lilitas Bērziņas balva aktrisei par izciliem sasniegumiem teātra mākslā un to saņēma Vija Artmane un Astrīda Kairiša. 1996. gadā par izciliem sasniegumiem baleta mākslā Lita Beiris saņēma Helēnas Tangijevas - Birznieces balvu, savukārt 2005. gadā tika iedibināta tradīcija pasniegt Harija Liepiņa balvu aktierim par izcilu, spilgtu aktierdarbu iepriekšējo sezonu laikā un to saņēma Ivars Puga.

Balvu kandidātus iesniedz Latvijas profesionālie teātri, bet balvu laureātus nosaka biedrības Latvijas Teātra darbinieku savienības valde aizklātā balsojumā

Pateicamies par atbalstu Latvijas Profesionālo aktieru apvienībai, SIA “Admirāļu klubs”, Jaunrades fondam,  A/S "Latvijas Gāze" un SIA “Nomeda”.

 

 

LILITAS BĒRZIŅAS BALVA Latvijas Nacionālā teātra aktrisei Maijai Doveikai

“2015.gadā viņa ne tikai nospēlēja Antigoni Elmāra Seņkova tāda paša nosaukuma izrādē, kam tika piešķirta augstā Spēlmaņu nakts GRAND PRIX balva, bet arī divas lielas lomas Raiņa darbu inscenējumos – Aspaziju „Raiņa sapņos” Kirila Serebreņņikova režijā un Laimdotu „Ugunī un naktī” Viestura Kairiša režijā.

Antigones lomā Maija Doveika konceptuālajā Seņkova risinājumā nospēlē daudz vairāk nekā tikai jaunu meiteni, citu nesaprasto valdnieka meitu, kas ietiepīgi mēģina realizēt savu nolūku ar godu apglabāt brāli. Režisora skatījumā, izvēloties lomām aktierus, neatkarīgi no to vecuma atbilstības autora norādītajam, Antigone kļūst par simbolisku tēlu, Varoni, kuras uzdevums ir nevis viņas pašas izvēle, bet liktens vai Augstākas varas noteikts. Izrādē ir iezīmēts brīdis, kad Antigone pati sāk šaubīties par savu argumentu spēku un apgalvojumu pareizību, bet viņa nevar apstāties. Kā izrādes sākumā pareģojis Koris (Marija Bērziņa) – šis būs stāsts, kas beigsies ar nāvi.

Aspazijas lomā „Raiņa sapņos” Maija Doveika ir tā Aspazijas daļa, kas iemieso Raiņa jaunības dienu sapņus un gluži fiziskas alkas pēc tuvības un sapratnes, viņa apvieno sevī gan deminutīvos runājošo romantisko būtni, gan zobgalīgo un garīgi spēcīgo jauno sievieti. Savukārt „Ugunī un naktī” Laimdotas lomā , jūtīgi saķērusi pavedienu no iepriekšējās Laimdotas tēlotājas Lolitas Caukas, Maija Doveika bez sentimenta un ar krietnu pašironijas devu nospēlē tādu aicinātāju uz mieru un labklājību, kuras dēļ Lāčplēsis zaudē Melnajam bruņiniekam. Vienlaikus viņa šādam lomas traktējumam atradusi arī spēcīgu un emocionāli satriecošu pamatojumu – viedā Burtniekpils gudrību zinātāja Nāves salā izgājusi cauri tādām šausmām, kas salauž viņu ne tikai kā indivīdu, bet labāko tautas daļu.” (Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis)

 

HARIJA LIEPIŅA BALVA Dailes teātra aktierim Jurim Žagaram.

"Juris Žagars ir aktieris, kurš vienmēr ir bijis klātesošs Dailes teātra vadošo aktieru izlasē. Savā skatuves mūžā J.Žagars ir spēlējis gan klasikas tēlus (Blaumaņa Edgars, Raiņa Uldis, Mopasāna Žoržs Diruā, Gogoļa Podkoļosins, Bomaršē grāfs Almaviva, Šekspīra Klaudijs, Čehova Dorns, Dostojevska Jepančins), gan īpaši daudz arī modernās dramaturģijas intelektuālos, nervozos, daudzslāņainos personāžus (Dorsta Fernando Kraps, Brodska Tūlijs, Zālītes Pērs Gints, Reivenhila Marks, Stoparda Henrijs).

Aktieris ir vairākkārt saņēmis kinobalvu „Lielais Kristaps”, kā arī „Spēlmaņu nakts” balvu kā gada labākais aktieris.

Bet tieši pēdējos gados aktiera talants ir uzmirdzējis jaunā kvalitātē, apliecinot viņa profesionālo briedumu. Šobrīd Juris Žagars ir viens no visnodarbinātākajiem teātra aktieriem. Pēdējās sezonās aktieris nospēlējis vairākas nozīmīgas lomas – savā fantāziju un iedomu pasaulē dzīvojošo, ļoti jūtīgi atveidoto Renē Galimāru izrādē „M.Butterfly”, daudzo kompleksu mākto apsēstā pusaudža tēvu Frenku Strengu drāmā „Equus” (rež. L.Groza-Ķibere), ironisko, refleksējošo Benu emigrantu hronikā „Izraidītie” (rež. O.Koršunovs), kaprīzi bērnišķīgo, apburoši egoistisko zinātnieku Pāvelu Fjodoroviču Protasovu M.Gorkija „Saules bērnos” (rež. Dž.Dž.Džilindžers), lādzīgo „lauku puisi” Džeku izrādē „Slazdā” (rež. J.Villems van den Boss). Par visām šīm lomām aktieris bija nominēts „Spēlmaņu nakts” balvai kā gada aktieris.

Zīmīgi, ka Juri Žagaru un viņa aktierisko potenciālu allaž pamana un izmanto tieši Dailes teātrī strādājošie ārzemju viesrežisori – bez jau minētajiem arī Rolands Atkočūns, kura „Bovarī kundzē” J.Žagars atveidoja ciniski romantisko Rūdolfu Bulanžē, kā arī Aleksandrs Morfovs savās traģikomēdijās „Finita la comedia!” un „Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu”, iedalot aktierim ļoti komisku, pat farsa tēlu – Aristarhu Domiņikoviču Grandu-Skubiku un labestīgi bezspēcīgo, vieglprātīgo dakteri Spīviju.” (Dailes teātra direktors Andris Vītols)

 

HELĒNAS TANGIJEVAS - BIRZNIECES BALVA leģendārajai klasiskās un vēsturiskās dejas pedagoģei, skatuves prakses vadītājai Palmīrai Dzērvei

Palmīra Dzērve 1948.gadā beigusi Maskavas Lielā teātra Horeogrāfijas skolu. No 1949. līdz 1976.gadam strādājusi Rīgas Operas un baleta teātrī, kā baleta māksliniece. Spilgtākās lomas : Senjora Kapuletti S. Prokofjeva baletā „Romeo un Julija”, Mirta A Adana baletā „Zizele”, Odaliska A adana baletā „Korsars”, Raimondas draudzene A. Glazunova baletā „Raimonda”, Daugava A. Kalniņa baletā „Staburadze” un daudz solo vietu operas izrādēs. Paralēli strādājusi par baleta trupas pedagogu – repetitoru. No 1953. gada strādājusi Rīgas Horeogrāfijas skolā par klasiskās un vēsturiskās dejas pasniedzēju. No 1977. gada līdz 2004. gadam par skolas teātra prakses vadītāju – repetitoru.

2016.gada 16.martā Palmīri Dzērve nosvinēja savu 85. Dzimšanas dienu. Viss mūžs veltīts mūzikai un dejai, lai veidotu no Latvijas māla vai Grieķijas marmora saulē dedzinātas, mūžam lielas vērtības – Cilvēku, kurš dejo mūzikas izplatījuma skaņās, ar sirdi sadzirdot tuvāko.

Viņi ir trīs, kuri atrod mājas Latvijā 1947. gadā – Maskavas Lielā teātra horeogrāfijas skolas absolventi: Valentīns Bļinovs, Vladimirs Cukānovs, Palmīra Dzērve - Ziediņa. Lielās cerības, ka Latvija būs viņu īstās mājas, piepildās. Jaunie baleta mākslinieki ciena un mīl šo zemi. Dejo, dzied, runā latviešu valodā.

Palmīra Dzērve mācījusi deju Vācijas dejas augstskolā „Palucca Schule Dresden” kā klasiskās dejas pedagogs, vadījusi meistarklases Meksikā, Somijā. Darba apjoms mūža garumā ir liels. Gan baleta iestudējumi, gan lomas, gan audzēkņi.... Mihails Barišņikovs, Aleksandrs Godunovs, Žizele Kalasa (Meksika), Katrin Konig (Vācija), Sarmīte Jakse, Ilze Lazdiņa, Tatjana Kožuhova, Marga Sveile, Zane Teikmane un daudz, daudz citu dejotāju ir savas skolotājas „bērni” un kolēģi, domubiedri klasiskās dejas- baleta skolas mūžīgam skaistumam!” Tā savu kolēģi un autoritāti raksturo baleta māksliniece un horeogrāfe Sarma Rozenberga.


JĒKABA DUBURA BALVA ilggadējai skatuves runas un aktieru meistarības pedagoģei Ainai Matīsai.

 “Režisore, pedagoģe, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore Aina Matīsa ir dzimusi 1938. gada 14. jūnijā Jaunaltgales apriņķa Medņevā. 1964. gadā beidza J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijas (LVK) Teātra fakultātes režijas nodaļu un strādāja Latvijas televīzijā. No 1968. gada līdz 1993. gadam bija Rīgas Kinostudijas Tautas kinoaktieru studijas mākslinieciskā vadītāja, aktieru meistarības un skatuves runas pedagoģe. Kopā ar savu dzīvesbiedru režisoru Arnoldu Liniņu vadījusi J. Vītola LVK Dailes teātra 5.,6.,7. studijas. No 1998. gada līdz šim brīdim ir Latvijas Kultūras akadēmijas skatuves runas pedagoģe, asociētā profesore. Paralēli strādā arī J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Vokālajā nodaļā, pasniedzot skatuves runu. Aina Matīsa regulāri konsultantē arī Latvijas radio žurnālistus un raidījumu vadītājus. Latvijas profesionālie teātri regulāri aicina Ainu Matīsu piedalīties iestudējumu mēģinājumos, lai palīdzētu aktieriem topošajās izrādēs pilnīgāk atklāt savus tēlus, konsultējot viņus runas loģikā un izteiksmes līdzekļu pielietojumā.

Režijā Aina Matīsa ir strādājusi no 1964. gada, kad Dailes teātrī tika izrādīta viņas diplomdarba izrāde Č. Aitmatova „Cipresīte mana sarkanā lakatiņā”. Vēlākajos gados ir iestudējusi vairākus nozīmīgus iestudējumus: Ž. Anuijs „ Cīrulītis” (1969), J. O’Nīls „Garas dienas ceļš uz nakti” (1975), Z. Naikovska „Sievu nams” (1976), Ā. Kērtess „Atraitnes”(1979), K. Būza „Sievietes, sievietes...”(1986).

Tomēr lielākais Ainas Matīsas ieguldījums teātrī ir skatuves mākslas pedagoģijā. Šobrīd strādājot Latvijas Kultūras akadēmijā, Aina Matīsa galvenokārt vada grupu un individuālās nodarbības visiem topošo aktieru un režisoru studiju kursiem. Pastāvīgi profesores vadībā tiek sagatavoti grupu uzvedumi un individuālie runas priekšnesumi, kas kopā ar diplomdarba izrādēm ir obligāts priekšnoteikums mākslas bakalaura grāda iegūšanai. Viņas audzēkņi ir gan Elīna Vāne, Māra Mennika, Kārlis Neimanis Valmieras teātrī, gan Intars Rešetins, Lauris Dzelzītis, Kristīne Nevarauska, Ilze Ķuzule – Skrastiņa, Dainis Grūbe, Ērika Eglija un daudzi citi Dailes teātrī, Jānis Vimba, Uldis Siliņš, Raimonds Celms, Agnese Cīrule un citi Nacionālajā teātrī.

Aina Matīsa gandrīz piecdesmit gadus pašaizliedzīgi un metodiski strādā profesionālo aktieru apmācībā un ir radījusi savu metodi un veidu, kas būtiska stiprina aktieru profesiju.” (Profesors, Eduarda Smiļģa teātra muzeja direktors Jānis Siliņš)

 

Informāciju sagatavoja

LTDS radošo projektu vadītāja

Undīne Preisa

undine.preisa@ltds.lv

ltds.lv

https://twitter.com/biedribaLTDS

 
 

Komentāru pievienošana

Vārds

E-pasts

Komentārs

Ievadiet attēlā redzamo kombināciju

 
Pēdējo reizi atjaunota 21.septembrī, 2018, 09:35
Adrese: Krišjāņa Valdemāra iela 5, Rīga, LV-1010, Latvija
Tālrunis: 67026816, E-pasts: iksd@riga.lv
old.iksd.riga.lv

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, elektroniskā pasta adrese: iksd@riga.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit