Parakstīties uz jaunumiem

Ievadi savu e-pasta adresi, lai parakstītos uz jaunumiem

Parakstīties

Rudens kamermūzikas festivālā skanēs Bēthovena, Debisī un Franka sonātes

Teksta izmērs: A A A

 
Sākums Kultūra Jaunumi Rudens kamermūzikas festivālā ska...

2016. gada 10. oktobris

VSIA “Latvijas koncerti” aicina uz Rudens kamermūzikas festivāla koncertu “Bēthovena, Debisī un Franka sonāšu vakars” 12. oktobrī Mazajā ģildē, bet 14. oktobrī Ogres kultūras centrā.  Koncertā spēlēs Austrijā dzīvojošās, spilgtās latviešu mūziķes - čelliste Marta Sudraba un pianiste Ieva Oša.

Dueta saspēlē līdzās frančiem raksturīgajam gaisīgumam Sezāra Franka un Kloda Debisī kamermūzikā, noteiktākus triepienus vilks Ludviga van Bēthovena Ceturtā  čellsonāte. Bet Andra Dzenīša Quidditas vakara programmā izskanēs pirmo reizi.  

Ludviga van Bēthovena Sonāte klavierēm un čellam pabeigta 1815. gada vasarā un tiek uzskatīta par vienu no Bēthovena vēlīnajiem opusiem. Darba ierosmes autors bijis viens no Bēthovena iecienītākajiem čellistiem Jozefs Linke – mūziķis, kurš Šupanciga stīgu kvarteta sastāvā jau vairākkārt tika atskaņojis Bēthovena kamermūzikas darbus. Sonāte veltīta vienai no Bēthovena tuvākajām uzticības personām jeb tā dēvētajai “tālajai mīļotajai” – ungāru grāfienei Annai Marijai fon Erdodi. Ceturtā sonāte spilgti ataino Bēthovena vēlmi pārkāpt klasiķu kristalizētās sonātes formas robežas, meklējot strukturāli jaunu izklāstu čella sonātei.  

Kloda Debisī Sonāte čellam un klavierēm pieder komponista vēlīnajiem sacerējumiem. Sonātei ir trīs daļas, taču Debisī to veidojis pēc franču baroka sonātes parauga un abas pēdējās tiek atskaņotas attacca – bez pārtraukuma. Daudz novatoriska un spilgta saklausāms šajā sonātē: pārsteidzoši ritma paterni, negaidīti akcenti un tempa maiņas, seno skaņkārtu lietojums, kā arī daudzveidīga un krāšņa spēles paņēmienu palete čellam.

Beļģijā dzimušais Sezārs Franks bijis viens no ievērojamākajiem sava laika ērģelniekiem un ērģeļspēles pedagogiem. Mūža lielāko daļu viņš kalpojis par ērģelnieku Sv. Klotildes bazilikā Parīzē, kā arī bijis Parīzes konservatorijas profesors.

Viens no Franka vispopulārākajiem opusiem ir sonāte vijolei un klavierēm. Sonātei ir četras daļas, taču tās savdabīgums ieslēpts tematiskajā graudā, no kura atvasināti visu četru daļu melodiskie motīvi.

Andris Dzenītis ir viens no talantīgākajiem, daudzpusīgākajiem un starptautiski veiksmīgākajiem jaunajiem latviešu komponistiem, kura darbi pārstāv teju visus mūzikas žanrus no operas līdz kamermūzikai, iespaidīgām simfoniskām partitūrām, kora un elektroniskajai mūzikai. Jau 16 gadu vecumā par sonāti vijolei un klavierēm “Pamestie” viņš izpelnījies Latvijas Komponistu savienības Kamermūzikas opusu konkursa laureāta titulu (1994).

Par jaundarbu Quidditas, kuru rosinājusi čelliste Marta Sudraba, komponists Andris Dzenītis saka:“Džeimss Džoiss savā grāmatā Mākslinieka portrets jaunībā raksta:“(…) Mirdzums, par ko viņš runā, ir sholastiskais quidditas, priekšmeta esme. Šo augstāko īpašību jūt mākslinieks, kad estētisko tēlu pirmoreiz aptver savā iztēlē. Šellijs prātu tajā noslēpumainajā brīdī salīdzina ar dziestošu ogli. Tas brīdis, kurā augstāko skaistuma īpašību, tīro estētisko tēla mirdzumu, skaidri izprot prāts, ko piesaista veselums un apbur saskaņa, ir skaidrā, klusā estētiskā baudījuma stāvoklis, garīgs mirklis, ļoti līdzīgs tam sirds stāvoklim, ko itāļu fiziologs Luidži Galvani dēvē, gandrīz tikpat brīnišķīgi kā Šellijs, par sirds apburtību. (…)”

Marta Sudraba ir viena no izcilākajām latviešu čellistēm. Jau ilgāku laiku par savu mājvietu Marta izraudzījusies Vīni, kur viņa ir Vīnes Filharmonijas mūziķe. Čella spēli viņa apguvusi Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (Eleonoras Testeļecas klase), izglītību turpinot Londonas Gildhola Mūzikas un drāmas skolā pie starptautiski pazīstamā bulgāru čellista Stefana Popova (Stephan Popov), Bāzeles Mūzikas akadēmijā pie šveiciešu čellspēles meistara un komponista Tomasa Demengas (Thomas Demenga) un Vīnes mūzikas akadēmijās pie Heinriha Šifa.  (Heinrich Schiff). Vairākus gadus Marta Sudraba bija viena no Gidona Krēmera veidotā orķestra Kremerata Baltica vadošajām čellistēm, kopā ar orķestri un solo spēlējot  Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī Japānā.

Kā soliste Marta Sudraba uzstājusies kopā ar daudziem ievērojamiem mūzikas pasaules pārstāvjiem (Gidons Krēmers, Oļegs Maizenbergs, Tomass Kvastofs, Džošua Bells, Iļja Gringolts, Nikolajs Znaiders, Baiba Skride, Monika Mančīni, u.c), kā arī spēlējusi kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Lietuvas Valsts simfonisko orķestri, Kijevas simfonisko orķestri un BBC simfonisko orķestri, Izraēlas Filharmoniķiem, Berlīnes, Bāzeles, Milānas La Scala, Kanasavas, Bernes un daudziem citiem simfoniskajiem orķestriem.

Jau vairākus gadu desmitus pianiste Ieva Oša dzīvo un strādā Austrijas pilsētā Grācā, kur Grācas Mūzikas Universitātē viņa ir altu, flautu un vēl citu stīgu un pūšaminstrumentu koncertmeistare. Minētais pavērsiens pianistes dzīvē notika pavisam negaidīti – pēc uzvaras I starptautiskajā Franča Šūberta un 20. gadsimta mūzikas konkursā, kas risinājās Grācā, Ieva Oša kā Austrijas Izglītības ministrijas stipendiāte guva iespēju divus gadus izglītoties Grācā pie profesora Sebastiana Bendas. Drīz vien jaunā pianiste saņēma uzaicinājumu pievienoties Grācas augstskolas mācībspēku pulkam.

Ievas Ošas pastāvīgie kamermūzikas partneri ir Vīnes un Grācas Filharmoniķu solisti, kā arī Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra solisti. Latvijā vairākkārt notikuši Ievas Ošas un flautista Dītera Flūri  kopīgi veidotie koncerti, kā arī koncertu sērija, ko I. Oša organizēja kopā ar flautisti Ditu Krenbergu. Pianistes koncertdarbību dokumentē ieraksti radio un televīzijā, kā arī vairāki albumi.

Koncerts skanēs tiešraidē Latvijas Radio 3 “Klasika”.

Rudens kamermūzikas festivālu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Rīgas dome.

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs.

 

Rinta Bružēvica
“Latvijas koncertu” sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasts: rinta.bruzevica@latvijaskoncerti.lv

 
 

Komentāru pievienošana

Vārds

E-pasts

Komentārs

Ievadiet attēlā redzamo kombināciju

 
Pēdējo reizi atjaunota 21.septembrī, 2018, 09:35
Adrese: Krišjāņa Valdemāra iela 5, Rīga, LV-1010, Latvija
Tālrunis: 67026816, E-pasts: iksd@riga.lv
old.iksd.riga.lv

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, elektroniskā pasta adrese: iksd@riga.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit