Parakstīties uz jaunumiem

Ievadi savu e-pasta adresi, lai parakstītos uz jaunumiem

Parakstīties

"Bērnam drošs un draudzīgs bērnudārzs” – kompleksa preventīvā programma pirmskolām

Teksta izmērs: A A A

 
Sākums Izglītība Pirmsskolas ”Bērnam drošs un draudzīgs bērnud...

2017. gada 13. maijs

„Kad gatavoju atskaiti par pagājušajā gadā paveikto, sapratu, ka kompleksā preventīvā programma bērnu pirmsskolas izglītības iestādēs (PII) „Bērnam drošs un draudzīgs bērnudārzs” ir mūsu veiksmes stāsts.

Nereti runājam un publikācijās lasām, ka ir sociālais dienests, bāriņtiesa, kas nodarbojas ar bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem, un ir izglītības iestādes; ka bērna audzināšana un attīstība notiek, tām sadarbojoties ar ģimeni. Taču nākas konstatēt, ka pieminētā sadarbība ne vienmēr ir veiksmīga, un tad ir jāmeklē cēloņi, kāpēc tā ir. Tādēļ atbalstījām šo projektu un iesaistījāmies tajā,” stāsta Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta departamenta (IKSD) pirmskolu nodaļas vadītāja Iveta Nagla.

Pilotprojektam tika izvēlētas vairākas PII, tagad ir tapusi programma, kuras izveidē iesaistījušies sadarbības partneri ar pieredzi šādu jautājumu risināšanā. Programma tiek ieviesta arī citās Rīgas PII.

Kā uzsver I. Nagla, bērnudārzā tiek sperti bērna pirmie soļi, apgūstot integrēšanos sabiedrībā, notiek socializācija ar vienaudžiem, bet vecākiem veidojas priekšstats par izglītības iestādi, un ir būtiski, lai rastos uzticība cilvēkiem, kas tajā strādā. „PII skolotājiem ir jābūt pārliecinātiem par savu profesionalitāti un vajag nevis pakļauties nepamatotām vecāku iegribām, bet mācēt pastāvēt par prasībām. Viens no priekšnoteikumiem – ir jāatrod pareizais veids, kā vecākus uzrunāt, lai nesaņemtu tikai atbildi, ka ģimenē viss ir kārtībā, bet problēmu gadījumā cēlonis ir jāmeklē citur. Pirmskolas skolotāju un auklīšu uzdevums ir laikus pamanīt izmaiņas bērnu uzvedībā, viņu spējās mācīties, tātad – nebūt vienaldzīgiem,” uzsver I. Nagla. Projekta laikā skolotāji mācās, kādus jautājumus uzdot, kā runāt, kā pamanīt iespējamos riskus utt.

Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas pārstāve Ilze Žagare norāda, ka izveidot programmu „Bērnam drošs un draudzīgs bērnudārzs” ir vairāku pušu – Rīgas PII, centra „Dardedze” un Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas speciālistu kopdarba rezultāts un programmas apguves ilgums vienam bērnudārzam ir līdz pat 1,5 gadiem. „Galarezultāts jeb četri programmas soļi ir daudzu cilvēku kopā likta pieredze un intelekts. Jebkurš process, kurā ir jādomā par bērnu veselīgas personības attīstības un drošības jautājumiem, par pedagogu sadarbību ar bērnu vecākiem, ir daudzpusīgs,” viņa stāsta.

Pirmais solis – sabiedriskās organizācijas „Centrs „Dardedze”” izveidotā Džimbas deviņu soļu drošības programma, kurā bērni apgūst personisko drošību saskarsmē ar citiem cilvēkiem, un metodiski materiāli.

Otrais solis – izglītojošas nodarbības, kuru laikā pedagogi iegūst izpratni par savu nozīmīgo lomu bērna personības attīstībā, gūst atbalstu un zināšanas, lai audzinātājas justos drošākas uzņemties atbildību, runāt ar vecākiem un, sadarbojoties ar kolēģiem un citiem profesionāļiem, savlaicīgi risināt problēmsituācijas.

Trešais solis – bērnu tiesību aizsardzības protokola izstrāde izglītības iestādē, lai visiem pedagogiem būtu vienota izpratne par bērnu tiesību īstenošanu un saskaņota rīcība problēmsituāciju risināšanā.

Ceturtais solis – bērna novērojuma un riska izvērtējuma metodika e-vidē, kā rezultātā pedagogi spēj objektīvi izvērtēt situāciju, iegūst rekomendācijas vēlamajai bērna situācijas uzlabošanai. Vadība iegūst pārskatu par sociāli psiholoģiskajām problēmām bērnudārzā, un tas palīdz bērnudārzā plānot rīcību, atbalstu un mācības. Izglītības iestādē tiek nostiprināta piecu cilvēku komanda, kuras uzdevums ir nodrošināt bērnu vajadzību un tiesību ievērošanu.

„Vēlamies, lai arī vecāki un skolotājs iegūst citu pieredzi sadarbībā ar institūcijām, ar kurām citkārt baidītos sadarboties. Programma liek mainīt sistēmiski dziļi iestrādāto, piemēram, nereti problēmas rodas ģimenēs, kuru pārstāvji ir no sabiedrības izstumtie cilvēki, tādēļ viņiem pašiem runāt un kaut ko panākt, arī viņu pašu vājo komunikācijas prasmu dēļ, jau ir gandrīz neiespējami, visticamāk viņos neieklausīsies. Mūsu loma ir palīdzēt viņiem komunikācijā ar izglītības iestādes vadītāju, skolotāju,” turpina I. Žagare.

„Nereti zema pašapziņa ir arī skolotājiem, viņi baidās un neuzsāk aktivitātes. Mūsu mērķis ir dot pamatu, lai cilvēki kļūtu drošāki, risinot radušās problēmas. Ja iestādē ir izveidota atbalsta komanda, tad skolotājs nejutīsies viens un izjutīs kolēģu atbalstu: viņi apliecinās rīcības pareizību, ja, piemēram, arī viņiem ir gadījusies līdzīga situācija. Pats briesmīgākais – ka mūsu sabiedrībā cilvēki viens pret otru ir kļuvuši vienaldzīgi. Ja izdotos vienaldzību izskaust izglītības sistēmā, tad varētu apgalvot, ka darbs ir labi padarīts,” uzsver I. Nagla.

„Skolotāju galvenās bažas – ka tiks uzrakstīta sūdzība, ka sekos inspektoru pārbaudes. Uzdevums ir skolotājās stiprināt iekšējo drosmi, ka viņas ir profesionāļi, un, pat ja kāds uzraksta sūdzību, saglabāt pārliecību par darāmo un apziņu, ka viņu profesionalitāti novērtē arī iestādes vadītājs,” stāsta Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas pārstāve Vilma Selecka.

gas 11. PII vadītāja Ingūna Vaska uzskata, ka galvenā ir atklātība – vecākiem pirms tam ir jāizstāsta, kādi ir mērķi un uzdevumi pedagogu darbībai, to realizēšanas metodes, norise. Ir jāizzina arī, kādi ir vecāku priekšstati, ko viņi sagaida no bērnudārza. „Ir jābūt paredzamībai, jo mūs vada bērnu intereses, attīstība. Ar vecākiem nav jābaidās runāt, ja esam pārliecināti par metožu pareizību,” atzīst I. Vaska.

Sarunas dalībnieces secina, ka optimālais laiks, kad bērnam sākt apmeklēt bērnudārzu, ir trīs gadi, jo ne visi ir gatavi attālināties no mammas un ierastās mājas vides agrāk, tādēļ var rasties nepatika doties uz dārziņu. Sekmīgāka adaptācija notiek, ja sākotnēji arī vecāki iepazīstas ar audzinātājām un telpām un uzzina, kāds ir dienas rits, piedalās notiekošajā.

Cits stāsts ir V. Seleckai, atklājot pieredzi darbā ar riska grupas ģimenēm – viņiem palīdz izprast, kāpēc uzvedas tā un ne citādi. Tas, ko citi cilvēki nereti uztver kā agresiju, visbiežāk ir aizsardzības reakcija. Viņasprāt, pārsvarā gadījumu ar agresijas izpausmēm tiek maskēta nedrošība. „Nav jācīnās pret vecākiem, un nevajag uztvert vecākus kā uzbrucējus, bet, paturot uzmanības centrā bērnu, varam veidot veiksmīgu sadarbību,” ir pārliecināta V. Selecka.

Tiek stāstīts arī par gadījumiem, kad skolotājas īsti neizprot sociālo darbinieku lomu. Sociālais darbinieks var kļūt par PII speciālistu „roku pagarinājumu”, piemēram, lai noskaidrotu, vai ģimenē ir pietiekams uzturs, ja bērns regulāri ēdienu rij un viņam nav sāta sajūtas. Audzinātājas nemēdz aicināt talkā sociālos darbiniekus, nelūdz vakarā aiziet un pārliecināties par dzīves apstākļiem šo bērnu mājās. Rūpes par bērna drošību skolotājas apslāpē, jo ir bail kļūt par nosūdzētājām.

„Ir jāsāk uztvert to kā komandas darbu ar mērķi palīdzēt bērnam, nevis kā sodu vecākiem. Sadarbībā ar citām institūcijām tiks sniegta palīdzība bērnam, lai būtu nodrošinātas viņa vajadzības,uzsver V. Selecka, piebilstot, ka misija ir skaidrot, ko var dot sadarbība ar citām institūcijām, ko Rīgā dara citi profesionāļi. Reizēm atklājas, ka, piemēram, skolā audzinātāji izmanto nepedagoģiskas metodes. Sociālais pedagogs un izglītības psihologs Latvijā ir samērā jaunas profesijas.

Skolotājiem piedāvātā programma ļauj soli pa solim labāk izprast gan vecākus, gan bērnus, palīdz viņu uzvedībā ieraudzīt dažādas nianses un labāk izprast to iespējamos cēloņus, izprast daudzveidīgos raksturus, apzināt dažāda vecuma attīstības iezīmes utt. Atbalsta nodarbībās, kas notiek reizi mēnesī, tiek apgūts, kā uzlūkot un risināt problēmsituācijas, kas rodas trīs jomās: starp bērniem, starp bērniem un vecākiem, starp pedagogiem un bērniem. Tiek analizētas reālas ikdienas situācijas.

Diemžēl traģiskie notikumi, arī letāli iznākumi, ir kā grūdiens sistēmai – tie liek saņemties un meklēt risinājumu,” piebilst I. Žagare.

gas 11. PII vadītāja I. Vaska norāda, ka situācija ir mainījusies, jo nav vairs viena atbildīgā – vadītājam ir pieci atbalsta cilvēki, kas kopā lemj, ko un kā darīt, un, ja ir nepieciešams, palīgā aicina arī citus speciālistus vai institūcijas: „Tagad ir zināma skaidra rīcības shēma, kā audzinātājai vajadzētu rīkoties dažādās konflikta situācijās, piemēram, kā rīkoties, ja telpās ierodas svešinieks un neadekvāti uzvedas.”

gas 11. PII skolotāja Sarmīte Poga uzsver, viņasprāt, būtiskāko: visi iestādes darbinieki zina un to arī dara – lūdz padomu atbalsta cilvēkiem. „Nevajag baidīties atklāti pateikt, ka nezina, ko darīt, ja neizprot, piemēram, vai problēma ir bērnā vai ģimenē. Citreiz pēc sarunas secinām, ka jautājums ir samērā viegli atrisināms. Ja cilvēki klusē, tad problēma tik tiešām var samilzt arvien lielāka. Programma daudziem ir atvērusi acis, un tiek pamanītas arī uzreiz ne tik pamanāmas nianses, kas vēlāk izrādās ļoti būtiskas,” secina S. Poga un piebilst, ka daudz ko apgūst arī bērni. „Viņi iemācās drosmi pateikt nē, jo tagad zina, ka nav jābaidās, piemēram, aizliegt aizskart intīmās vietas, iemācās nekautrēties runāt par nepatīkamo. Bērni tagad prot definēt un nosaukt lietas vārdā, jo šajā vecumposmā viņi sāk atklāt un pētīt atšķirības starp dzimumiem u. tml.”

I. Vaska uzsver dažādu situāciju apzināšanas nozīmīgumu, lai bērns tādā veidā iemācās iebilst arī pieaugušajiem un palūgt palīdzību, ko daudzi neprot izdarīt. S. Poga esot pārliecinājusies, ka daudzi bērni ir iepriekš biedēti ar policiju u. tml., nevis viņiem skaidrots, kur un kā briesmu gadījumā meklēt palīdzību. Visas sarunas dalībnieces ir vienisprātis, ka tādā veidā tiek nevajadzīgi ieaudzinātas bailes kādam lūgt palīdzību. Notiek maz sarunu par to, kas ir pieņemami, bet kas – bīstami.

Ar pedagoģiskām metodēm bērniem iemācām drošības noteikumus, bet tikpat svarīgi ir, vai vecāki izprot savas emocijas, prot ieklausīties savās sajūtās un ķermenī, apzināties, ko tas nozīmē, un nosaukt to īstajos vārdos. Ja ģimenē bērns to nesaņem, tad saņem bērnudārzā un zināmā mērā izglīto ģimeni un būs zinošs nākotnē,” atzīst V. Selecka.

I. Žagare atgādina, ka daļa sabiedrības neizprot, kādēļ tik agri māca dzimumaudzināšanu, taču aizmirst, ka garīgās traumas, kas sagrauj personību, izraisa tieši piedzīvotā vardarbība: „Bērniem, kas ir cietuši no noslēpumainības plīvura un smagas vardarbības, tālāk ir ļoti grūti dzīvot, veidot attiecības.

Un vardarbība visbiežāk notiek ģimenē, vai tajā ir iesaistīti tuvu stāvoši cilvēki, tādēļ ir svarīgs preventīvais darbs, lai bērni mācētu pateikt: stop! Sarunas dalībnieces skaidro, ka Džimbas programmas spēle „Pastāsti!” daudz palīdz, lai bērni saprastu un spētu izvēlēties cilvēkus, kam uzticēties.

Pedagogam ir jābūt ar mīlestību sirdī pret bērniem un jāprot sadarboties ar vecākiem, kolēģiem, tad varēs runāt par pilnu atdevi. Katra situācija ir jāpārrunā, ir jānotiek dialogam. Reizēm jāpanāk pretī vecākiem, lai viņi ar drošu sirdi atstātu savu bērnu un dotos uz darbu,” norāda Rīgas 11. PII vadītājas vietniece Irēna Vjatere.

Rīgas domes IKSD pirmskolu nodaļas vadītāja I. Nagla atgādina, ka PII nenotiek tikai izglītošana – tā ir īpaša vide, kurā bērns aug un attīstās. Ja izaugs stabili un droši, tad iemācīsies arī lasīt un rēķināt.

gas 11. PII vadītāja I. Vaska atzīst, ka skolotāju darbs ir ļoti smags un atbildīgs. Īpaši pavasaros ir vērojamas viņu un arī tehniskā personāla izdegšanas pazīmes, tādēļ tiek daudz darīts, lai arī pedagogi saņemtu psihologa un citu veidu atbalstu.

Sarunas dalībnieces secina, ka programmā ietvertie jautājumi un metodika būtu jāiekļauj arī topošo skolotāju studiju programmā, jo gan bērni, gan sabiedrība mainās ļoti strauji. Ir jāapkopo Latvijas pieredze, kas ir unikāla un nav pārņemama no citu valstu prakses.

logo_Izglitiba_kultura.jpg

DAIGA KĻANSKA

 

 
 

Komentāru pievienošana

Vārds

E-pasts

Komentārs

Ievadiet attēlā redzamo kombināciju

 
Pēdējo reizi atjaunota 21.septembrī, 2018, 09:35
Adrese: Krišjāņa Valdemāra iela 5, Rīga, LV-1010, Latvija
Tālrunis: 67026816, E-pasts: iksd@riga.lv
old.iksd.riga.lv

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, elektroniskā pasta adrese: iksd@riga.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit