Parakstīties uz jaunumiem

Ievadi savu e-pasta adresi, lai parakstītos uz jaunumiem

Parakstīties

Vienīgā iespēja un saskarsme ar latviešu valodu ir skolā

Teksta izmērs: A A A

 
Sākums Izglītība Pedagogiem Vienīgā iespēja un saskarsme ar l...

2017. gada 10. maijs

27. aprīļa laikraksta "Izglītības un kultūra" numurā sniedzām ieskatu atklātajā dabaszinību mācību stundā Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā, kur kolēģi no dažādām Rīgas skolām varēja vērot un salīdzināt, kā tiek izmantots viens no bilingvālās izglītības instrumentiem – latviešu valodas un mācību priekšmetu skolotāju sadarbība. Šoreiz – par novēroto latviešu valodas stundā.

Latviešu valoda ar integrētu ģeometrijastēmu

Skolotāja Ludmila Stebakova, uzsākot latviešu valodas stundu 6.c klasē, stāsta, ka tēma būs atklājumi un izgudrojumi zinātnē, savukārt iecerētā integrētā tēma – ģeometriskās figūras, gramatiskā tēma – skaitļa vārdi.

12 skolēnu strādā grupās pa četri. Katrs saņem no papīra izgrieztas ģeometriskas figūras: trīsstūri ir grupas līderiem, un viņi pārliecinās, vai visi saprot uzdevumu, un vienīgie drīkst uzdot jautājumu skolotājam; tie, kam ir četrstūri, apkopo informāciju un prezentē grupas darbu; taisnstūri – meklē izeju no sarežģītām situācijām, pieņem lēmumu, ja ir jārīkojas citādi; apļi – harmonijas simbols – ir jāpanāk saskaņa grupas biedru vidū.

Katra grupa saņem sagriezta teksta fragmentus, meklē sākumu un turpinājumu, lai loģiski sagrupētu, kā rīkojās agrāk un ko izmanto mūsdienās, piemēram, A variants: tālā senatnē cilvēki rakstīja ar pirkstiem, pēc tam ilgu laiku rakstīja ar zoss spalvām – spalvas galu noasināja un mērca tintē; B variants: pirmo tintes pildspalvu 1884. gadā izgatavoja amerikānis Lūiss Votermens (Lewis Waterman), lodīšu pildspalva radās daudz vēlāk – 1935. gadā to izgatavoja ungāri Lāslo un Georgs Biro (László József Bíró un György Bíró).

Nākamajā uzdevumā tiek izmantota pētnieciskā metode. 1. uzdevums darba lapā – nosauktās darbības ir jāsakārto tādā secībā, cik tās pašam ir svarīgas, nepieciešamas, piemēram, rakstīt; redzēt savu spoguļattēlu; zināt pareizu laiku; labi redzēt; nesamirkt lietū; iztīrīt apģērbu. Ir jāstrādā kopā un jāizsaka grupas viedoklis, var izmantot frāzes „vajadzīgs”, „vairāk vajadzīgs”, „mazāk vajadzīgs”.

Novēroju – lai gan grupās ir sadalītas lomas, ne visi to iegaumē. Īpaši puiši vairāk vēlas darboties pēc saviem noteikumiem. Ne tik viegli padodas nonākt pie vienota grupas viedokļa, tādēļ skolotāja atļauj izteikties individuāli.

2. uzdevums – sakārtot šīs lietas secībā, kādā tās laika gaitā tika izgudrotas, un pastāstīt. 3. uzdevums – iespēja sevi pārbaudīt un, ja ir nepieciešams, veikt izmaiņas. 4. uzdevumā katrai grupai ir jāizsaka savs viedoklis un jāpamato, kas cilvēkus visvairāk rosina izgudrot ko jaunu. Lai gan darba lapā ir dotas norādes – nepieciešamība, vēlme pēc ērtībām un komforta, nepieciešamība izdzīvot utt. –, skolēni ar grūtībām formulē savu viedokli, ne visai viegli izdodas pamatot un rast kopsaucēju, tādēļ skolotāja uzvedina uz noteiktām domām.

5. uzdevumā ir doti šādi termini: bezgalīga taisne, stars, nogrieznis, punkts, sākumpunkts. Ir jāatzīmē pieci, pēc skolēnu domām, visnozīmīgākie izgudrojumi uz taisnes, par sākumpunktu izvēloties ģimnāzijas dibināšanas gadu. Kad skolotāja atgādina, ka ģimnāzija šogad svin 20 gadus, un aicina pateikt, kāds ir dibināšanas gads, puiši ar smaidu atbild, ka 3000 gadu pirms mūsu ēras. L. Stebakova reaģē profesionāli, vien pārjautājot, kāpēc esot minēta tik neloģiska atbilde.

6. uzdevumā katram ir jāizvēlas viens priekšmets un jāuzraksta, kas notiktu, ja tas nebūtu izgudrots. Kā šis izgudrojums ietekmē katra dzīvi? Kurā gadā tas notika (gads ir jāuzraksta vārdiem)?

Pēc pārtraukuma seko grupas darba vērtējums. Tiek prezentēts saņemtā teksta saturs, līdzīgi notiek pāru darbs. Ir jāveic arī pašvērtējums, kad jāatceras un jāuzraksta, par ko šodien tika runāts, kāds bija uzdevums, strādājot grupā, jāuzraksta kompliments katram grupas dalībniekam un jāsecina, kāds ir šodienas ieguvums: fakti par izgudrojumiem; sapratne, kas veicina progresu; prasme izteikt un pamatot savu viedokli.

Tiek uzdots arī mājasdarbs: ir jāizveido saraksts, uzskaitot lietas, kas ir nepieciešamas un ko ikdienā lieto skolā; jāintervē cilvēki, kas skolā ir mācījušies pirms 10, 20 vai 30 gadiem; jāsalīdzina, kuras lietas bija agrāk un ir mūsdienās; jāieraksta sarakstā, kuras no tām lietoja agrāk, bet tagad vairs ne.

Interesantais skolēnu vecums

rtraukumā skolotāja L. Stebakova atzīst, ka 6. klasē bērniem ir interesants vecums un nav tik viegli panākt iecerēto, jo viņi vēlas parādīt sevi. Tam piekrīt arī citu skolu kolēģes, kuras vēro stundu. Rīgas 80. vidusskolas latviešu valodas skolotāja Solvita Ābelīte atklāj, ka ir sestklasnieku audzinātāja un nereti uz audzināšanas stundām aicina palīgā skolas psihologu, lai runātu par skolēniem svarīgo, kas nodarbina prātus tieši šajā vecumā.

Rīgas 33. vidusskolas sākumskolas skolotāja Gunta Parma piekrīt, ka skolēni meistarīgi pārbauda gan skolotāju pacietību, gan humora izjūtu. Abas skolotājas ir pārliecinājušās, ka patlaban bērni attīstības ziņā apsteidz savus vienaudžus vismaz par vienu gadu, piemēram, 3. klases skolēnu intereses un uzvedība ir tāda, kāda pirms vairākiem gadiem bija raksturīga 5. klasē, bet tagadējo 6. klases skolēnu – kāda bija 7. klasē.

G. Parma stāsta, ka, sākot jau ar 1. klasi, ar bērniem cenšas runāt latviski – un ar katru gadu arvien vairāk. „Dzīvoju Bolderājā un apkārtnē pārsvarā dzirdu tikai krievu valodu. Novēroju, ka, piemēram, matemātikas un dabaszinību stundās bērni ātri apgūst terminus latviešu valodā un tas nesagādā grūtības, tā ka 3. klasē praktiski runāju tikai latviski,” atklāj skolotāja.

Arī S. Ābelīte skaidro, ka latviešu valodas stundās krieviski runā minimāli, vien tad, ja ir nepieciešams kaut ko izskaidrot. „Ir radies priekšstats, ka skolēnu ģimenes dzīvo pavisam citā, izolētā pasaulē – gan informācijas, gan kultūras; tas savā ziņā ir pat traģiski. Sadzīvē tiek novērots, ka latvieši sarunā bieži pāriet uz krievu valodu,” norāda skolotāja.

Atbildot uz jautājumu, kādi secinājumi ir radušies atklātajās stundās, skolotājas uzsver, ka „no šādām pieredzes apmaiņas reizēm pats vērtīgākais ir iespēja iegūt jaunas idejas. Tā kā gan 33. vidusskolā, gan 80. vidusskolā stunda ilgst 40 minūšu, secinām, ka ir vienmērīgāks ritms, kas neliek skolotājam visu izdarīt ļoti ātri, un tas varētu būt ieguvums”.

Ilze Brinkmane

logo_Izglitiba_kultura.jpg

 
 

Komentāru pievienošana

Vārds

E-pasts

Komentārs

Ievadiet attēlā redzamo kombināciju

 
Pēdējo reizi atjaunota 21.septembrī, 2018, 09:35
Adrese: Krišjāņa Valdemāra iela 5, Rīga, LV-1010, Latvija
Tālrunis: 67026816, E-pasts: iksd@riga.lv
old.iksd.riga.lv

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, elektroniskā pasta adrese: iksd@riga.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit