Parakstīties uz jaunumiem

Ievadi savu e-pasta adresi, lai parakstītos uz jaunumiem

Parakstīties

Izzina pieredzi mazākumtautību bērnu valsts valodas apguvē

Teksta izmērs: A A A

 
Sākums Izglītība Pirmsskolas Izzina pieredzi mazākumtautību bē...

2017. gada 3. oktobris

Laikā no 2015. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. septembrim Rīgas252. pirmsskolas izglītības iestāde (PII) kā galvenais partneris kopā ar kolēģiem Krisjānsannas (Kristiansand) bērnudārzā Norvēģijā, Maldegemas bērnudārzā Beļģijā un Ļubļanas Nedzirdīgo skolā Slovēnijā īstenoja Eiropas Savienības (ES) izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programmas Erasmus+KA2 stratēģiskās partnerības skolu sektorā finansēto projektu „Reiz tikās 4 ceļotāji… Valsts valodas apguves veicināšana mazākumtautību bērniem” (Nr. 205-1-LV01-KA219-013421_1).

Projekta galvenais mērķis bija veicināt valsts valodas apguvi PII audzēkņiem, izmantojot jaunākās tehnoloģijas. Citi mērķi: uzlabot izglītības pieejamību un sagatavot pedagoģisko personālu ar etnisko dažādību un iekļaušanu saistīto problēmu risināšanai; veicināt PII sadarbību Eiropā un vecumam atbilstīgu mācību metožu izstrādi valodas apguvē; stiprināt sadarbību ar vecākiem valsts valodas apguvē.

 

Latviešu valodu vislabāk apgūst aktīvā darbībā

Projekta vadītāja Ilze Spunde stāsta, ka projekta aktivitātes bija mācību braucieni pie kolēģiem sadarbības valstīs, kur ar ārvalstu kolēģu pieredzi iepazinās 12 pedagogu no Rīgas 252. PII.

2016. gada janvārī Rīgas 252. PII pie sevis uzņēma kolēģus no Norvēģijas, Beļģijas un Slovēnijas. „Mēs bijām sagatavojuši programmu piecām dienām. Ārvalstu kolēģiem bija iespēja Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā vērot matemātikas stundu krievu un latviešu valodā, noklausīties Latviešu valodas aģentūras metodiķes Ērikas Pičukānes lekciju „Bilingvālas mācīšanas metode pirmskolā”. Viņi ne tikai vēroja dažādas atklātās nodarbības un iesaistījās tajās mūsu PII, bet arī iepazinās ar kolēģu darbu Rīgas 141. PII „Kastanītis”, Rīgas 264. PII „Zelta atslēdziņa”, Rīgas 182. PII un Valmieras Vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolā–attīstības centrā, kur vēroja atklāto stundu bērniem ar dzirdes traucējumiem.

Lai bērni veiksmīgi apgūtu valsts valodu, būtiska ir vecāku iesaiste. To, kā mēs iesaistām vecākus, viesi varēja redzēt, noskatoties izrādi „Sniega karaliene” latviešu un krievu valodā. Lai ciemiņi, kuri nezināja ne latviešu, ne krievu valodu, varētu saprast, kad notiek pāreja no vienas valodas uz otru, mēs pacēlām kartīti ar sniegpārsliņu. Izrādē aktieru lomās iejutās bērni un viņu vecāki, kā arī skolotājas.

Mācību vizītes noslēgumā skolotāji un bērni bija sagatavojuši svētku koncertu, kurā iesaistīja arī viesus, un nedēļas beigās visi prata pateikt dažus vārdus latviski un krieviski,” stāsta projekta koordinatore Inessa Sapeško.

gas 252. PII latviešu valodas skolotājas Jolantas Sakšas pieredze liecina, ka bērni valsts valodu vislabāk apgūst aktīvā darbībā – rotaļājoties, dziedot dziesmas, skaitot skaitāmpantus. Katru dienu visās grupās notiek latviešu valodas nodarbība un arī pārējās nodarbībās un āra pastaigās skolotājas ar bērniem sarunājas latviski. Ir ģimenes, kurās latviski runā arī mājās, un šo bērnu valodas prasmes ir ievērojami labākas.

„Mūsu skolotāji zina gan krievu, gan latviešu valodu, tādēļ saziņa ar bērniem ir vieglāka, bet kolēģi Beļģijā un Norvēģijā visbiežāk nezina to valodu, kurā runā bērns, taču, izmantojot attēlus, kustības, mūziku, dziesmas, tiek meklētas iespējas sazināties un valsts valoduapgūt; strādā arī tulki. Šajās valstīs īpaša uzmanība tiek veltīta sadarbībai ar vecākiem: reizi mēnesī tiek rīkotas tējas pēcpusdienas, kurās tiek pārrunāts tas, kā bērnam sokas bērnudārzā, ko vecāki dara mājās un kas vēl būtu jāpilnveido. Ir interesanti, ka beļģi iedvesmojās no mūsu pieredzes un saviem jaunākā vecuma bērniem sāka mācīt ne tikai flāmu, bet arī franču valodu, kaut gan līdz šim viņi otru valodu bērniem mācīja tikai ar 5–6 gadu vecumu. Viņi ir iegādājušies franču valodas metodisko materiālu un mums rādīja, kā bērni apgūst valodu,” stāsta I. Spunde.

„Vēl no mūsu dārziņa viņi ir aizguvuši ideju par uzrakstiem uz visiem priekšmetiem, kas ir redzami telpās, flāmu valodā,” piebilst I. Sapeško.

Runājot par idejām, kas tika noskatītas Norvēģijā, skolotājas atzīst, ka būtu vērts pārliecināt vecākus par nepieciešamību vairāk laika pavadīt brīvā dabā, bet, lai to darītu, ir nepieciešams laikapstākļiem atbilstīgs apģērbs. Pedagoģes domā, ka bērniem vairāk vajag piedāvāt attīstošus uzdevumus, respektēt viņu individuālās vēlmes, nevis visiem vienlaikus piedāvāt vienādus uzdevumus.

 

Ārvalstīs būtiska nozīme vizuālajai informācijai

I. Sapeško uzsver, ka Norvēģijas un Beļģijas bērnudārzos, kā arī Ļubļanas Nedzirdīgo skolā satiekas dažādu tautību bērni, kuriem ir atšķirīgas dzimtās valodas. Šā iemesla dēļ gan vecāku informēšanai, gan bērnu mācību procesā liela loma ir vizuālajai informācijai, piemēram, Maldegemas bērnudārza vadītāja prezentēja savu grāmatu par to, kā ar piktogrammām vecākiem izskaidrot iekšējās kārtības noteikumus, jo arī vecāki nezina flāmu valodu, tādēļ viņi nesapratīs rakstīto tekstu. „Arī mēs novērojam, ka vecāki pret PII iekšējās kārtības noteikumiem attiecas formāli, tos pavirši izlasa un paraksta, tādēļ nereti par tiem ir jāatgādina.

Maldegemas bērnudārzā pedagogi ir sagatavojuši metodiskos materiālus, kas pa tēmām ir sakārtoti kastēs. Tos izmanto ne tikai skolotāji – arī vecāki tos drīkst paņemt uz mājām, lai mācītos kopā ar bērniem,” stāsta I. Sapeško.

Latvijas skolotājas esot pārsteidzis tas, ka Beļģijas bērnudārzā ir ievērojami mazākas telpas, kas ir bagātīgi aprīkotas ar dažādiem mācību līdzekļiem, piemēram, vannām ar zāģu skaidām, smiltīm un citiem birstošiem materiāliem bērnu rotaļām. Pēc nodarbībām bērni tiek iesaistīti telpu uzkopšanā. Ierobežotās kustības nodarbību telpā tiek kompensētas ar dažādiem trenažieriem. Latvijas skolotājas izbrīnījis arī tas, ka bērniem nav maiņas apavu: ja viņi uz dārziņu atnāk ar gumijas zābakiem, tad tajos pavada visu dienu.

Ārzemju viesi Latvijā atzinīgi novērtēja mūsu bērnu ēdināšanu, jo visās šajās valstīs bērnudārzos netiek organizēta ēdināšana – katrs bērns ēd to, ko vecāki viņam ir ielikuši līdzi kastītē.

Beļģijā skolotājas pabijušas nedzirdīgo un neredzīgo skolā Brigē, apmeklējušas Ģentes migrantu bērnu skolu.

Krisjānsannas bērnudārzā visas nodarbības notiek vienā atklātā un tehniski labi aprīkotā telpā, ir arī atsevišķa rotaļu telpa ar bagātīgu sporta inventāru. Liela uzmanība tiek veltīta tam, lai bērnus jau kopš mazotnes norūdītu dzīvei Norvēģijas klimatiskajos apstākļos. Jaunākā vecuma bērni pusdienlaiku guļ ārā savos ratiņos, kas ir piestumti pie ēkas loga, lai skolotājas varētu uzmanīt, ja kāds bērns ir pamodies, raud. Bērni katru rītu ar kuģīti tiek aizvesti uz salu, kur ir dabas bērnudārzs. Piecas stundas viņi spēlējas ar dabas materiāliem, no tiem darina rotaļlietas, diendusu nosnauž šķūnītī uz lāviņām, kas ir pārklātas ar ģērētām ādām. Norvēģiem ir raksturīgi, ka diendusu bērni guļ ārā.

Latvijas, Beļģijas un Slovēnijas kolēģiem bija iespēja uzzināt norvēģu pieredzi patvēruma meklētāju bērnu integrēšanā Norvēģijas izglītības sistēmā. Vispirms tiek izzinātas bēgļu ģimeņu vajadzības – un atbilstīgi tām tiek organizēts turpmākais darbs. Mācību brauciena laikā skolotājas apmeklēja skolu, kurā galvenokārt mācās imigrantu bērni no 20–30 valstīm. Norvēģu valodas apguvei šajā skolā intensīvi tiek izmantotas IT.

Skolotājām bija iespēja apmeklēt pirmsskolas izglītības metodisko materiālu izstādi universitātē.

Ļubļanas Nedzirdīgo skolā bērni mācās, izmantojot kustības un spēles, piemēram matemātikā, mācoties ciparus, bērnam uz viena plakāta ir uzrakstīts cipars, kurš viņam ir jāattēlo ar lego klucīšiem, kā arī jāuzraksta ar drukātiem burtiem, bet citam bērnam ir līdzīgs plakāts ar sarežģītākiem uzdevumiem un divu krāsu pērlītēm. Izmantojot piktogrammas, viņi mācās noteikt savas emocijas, novērtē, kā ir apguvuši mācību vielu, arī iekšējās kārtības noteikumi tiek izskaidroti ar piktogrammām. Bērni var sportot gan speciāli aprīkotās telpās, gan spēļu laukumos ārā. Vecāki nepieciešamo informāciju uzzina datorizētā stendā pie ieejas bērnudārzā.

Projekta vadītāja I. Spunde uzsver, ka, īstenojot ES programmas „Erasmus+KA2 stratēģiskās partnerības skolu sektora projektus, pedagogiem ir iespēja paplašināt savu redzesloku, iegūt starptautisku pieredzi, izvērtēt to un vērtīgāko izmantot turpmākajā darbā. Viņa aicina arī citas pirmskolas aktīvi iesaistīties Erasmus+” projektos un izmantot piedāvātās iespējas.

logo_Izglitiba_kultura.jpg

Daiga Kļanska

 
 

Komentāru pievienošana

Vārds

E-pasts

Komentārs

Ievadiet attēlā redzamo kombināciju

 
Pēdējo reizi atjaunota 21.septembrī, 2018, 09:35
Adrese: Krišjāņa Valdemāra iela 5, Rīga, LV-1010, Latvija
Tālrunis: 67026816, E-pasts: iksd@riga.lv
old.iksd.riga.lv

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, elektroniskā pasta adrese: iksd@riga.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit