Parakstīties uz jaunumiem

Ievadi savu e-pasta adresi, lai parakstītos uz jaunumiem

Parakstīties

Balva „Zelta pildspalva” un „Zelta stipendija” atkal atrod īpašniekus

Teksta izmērs: A A A

 
Sākums Izglītība Pedagogiem Balva „Zelta pildspalva” un „Zelt...

2017. gada 16. oktobris

Zeltaino rudens lapu laikā Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta departaments tradicionāli pasniedz pašvaldības balvu „Zelta pildspalva” un „Zelta stipendija” skolotājiem, kas ar savu darbu ir pratuši iedvesmot savus skolēnus. 9. oktobrī Melngalvju namā svinīgā gaisotnē sumināja skolotājus un izskanēja jaundibinātā vīru vokālā ansambļa „Daile” skandētās dziesmas.

Uzrunājot vairākus balvu saņēmējus, jautājām, kāds, viņuprāt, ir skolotāja galvenais uzdevums jeb misija.

 

Skolotāja pēc būtības

Par skolotāju ir jāvēlas būt, nevis nonākt šajā profesijā nejauši, tad viss būs kārtībā. Manuprāt, es pēc savas būtības esmu skolotāja,” stāsta Rīgas 49. vidusskolas matemātikas skolotāja Gunta Stepīte.

Atbildot uz jautājumu, vai izdodas skolēniem atklāt matemātikas būtību, jo valstī ir vērojama tendence, ka šajā mācību priekšmetā pasliktinās zināšanas, skolotāja saka: „Ja skolotājs iet uz stundu ar mērķi kādam kaut ko iemācīt, tad brīdinu, ka nekas neizdosies. Bērniem ir jāvēlas mācīties, un skolotāja grūtākais uzdevums ir panākt, ka viņi uzklausa, pieņem teikto un dara. Lai skolēns iemācītos, skolotājam process ir jāvada gudri.

Kas ir mainījies skolēnu un skolotāja attiecībās? G. Stepīte atzīst, ka pasaule ir mainījusies un bērniem dotas citas iespējas, tādēļ arī skolotājam ir jāmainās. Tas dažkārt nav viegli, tomēr līdz šimdzīvē esot palīdzējis kādas dzīvesgudras skolotājas padoms.

Gunta skolotājas gaitas uzsāka jau 18 gadu vecumā Kuldīgas pusē, Turlavā, kur viņai uzticēja audzināt 1. klasi. Netrūcis situāciju, kad samulsumā nezinājusi, ko darīt, bet skolotāja Aina atklājusi trīs svarīgas patiesības. Ir ļoti jāmīl bērni, tik ļoti, lai paši mazākie to justu. Kad viņiem būs pienācis spurainais vecums, ir jābūt stingrām prasībām, tomēr nedrīkst aizmirst mīlēt un pusaudžiem joprojām ir jāizjūt, ka viņus mīl. Darbā ar vidusskolēniem pienāk attiecību trešā pakāpe, kad būtiskākā ir savstarpējā cieņa, prasībām ir jābūt augstām, bet skolēni sapratīs, ka skolotāju vada mīlestība. „Esmu pārliecinājusies – lai gan laiki mainās, šīs patiesības nemainās. Ja skolēni ar prātu pieņem prasību mērķi, tad viņi teikto respektē. Protams, dažreiz iet grūti un rokas nolaižas, tad skolotājs drīkst būt arī dusmīgs, apbēdināts, un laikam jau jaunieši izprot, kāds tam ir iemesls un ka tas nav aiz ļauna prāta,” stāsta G. Stepīte.

 Gunta Stepite.jpg 

Svarīgi atrast savu skolotāju

To, ka svarīgi ir sastapt savu īsto skolotāju, uzsver arī Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas informātikas skolotājs nis Puriņš.Viņam gan tāda īsti neesot bijis un informātikā nācies daudz kam izburties cauri pašam. J. Puriņš priecājas, ka īstajā vietā un laikā sastapies ar 11. klases skolēnu Rūdolfu Kalniņu, kuru „atlicis vien pabīdīt pareizajā virzienā, sakārtot lietas” – abu kopdarba rezultātā Rūdolfs ieguva 1. pakāpes diplomu Latvijas 41. skolēnu zinātniskās konferences informātikas sekcijā un augustā pārstāvēja Latviju starptautiskā jauno zinātnieku forumā Brazīlijā, kur piedalījās jaunieši no 80 pasaules valstīm.

Skolotājs atzīst, ka skolēni ar tehnoloģijām pat vairāk ir uz tu. „Viņiem prāts ir ātrāks nekā manas paaudzes cilvēkiem. Ja skolēns neaiziet tālāk par savu skolotāju, nekļūst gudrāks, tad nenotiek progress un savu darbu neesmu izpildījis,” ir pārliecināts J. Puriņš, piebilstot, ka par savu galveno uzdevumu uzskata sniegt pamatzināšanas. Viņaprāt, nevar paļauties un likt, lai skolēni paši informāciju atrod internetā, jo nevar meklēt, ja nezina, ko. Arī citos mācību priekšmetos skolotājam ir jāiemāca, kur likt komatu, punktu un kad sākt vārdu ar lielo burtu.

Lai gan informātika ir mācību priekšmets, kas saista daudzus, J. Puriņš atzīst, ka savstarpējās attiecībās ir divi spēlētāji: „Ja skolēns ir ieinteresēts kaut ko darīt, nepretojas, tad sadarbība notiek. Atceroties savu pieredzi, bieži arī saku – viņiem paveiksies, ja sastapsies ar savu skolotāju, jo svarīgi ir savstarpēji uzticēties, domāt līdzīgi.

Jānis Purins.jpg 

Katra bērna talantu izcelt saulītē

Rīgas 64. vidusskolas sākumskolas skolotāja un logopēde Anita Līne secina, ka skolotājam ir jāaptver arvien vairāk jomu – mācīšana, audzināšana, tehnoloģijas, sadarbība ar vecākiem un dažādām institūcijām, bet, izvēloties darbu ar bērniem, tam ir jābūt misijai. Viņa esot sapņojusi kļūt par bērnu ārsti, bet nepaveicies uzņemšanā, toties iestājusies Liepājas Pedagoģiskajā institūtā.

Kas mainījies skolēnu un skolotāja savstarpējās attiecībās? A. Līne salīdzina, ka bērni ir kļuvuši brīvāki, tāpēc „skolotājam ar to ir jārēķinās un jāprot rast pieeju: nedrīkst visu laiku diktēt noteikumus – ir jāprot sadzīvot, sarunāt, atbildēt uz visdažādākajiem viņu uzdotajiem jautājumiem, kādus savā bērnībā neuzdrošinājāmies pat uzdot”.

Lai gan bērni ir kļuvuši drošāki, atraisītāki, daudziem tomēr tiek novērotas izrunas un lasīšanas grūtības A. Līne skaidro: Agrāk īstās problēmas netika diagnosticētas, arī es nesapratu, kāpēc notiek tā vai citādi, bet vēlāk, apgūstot logopēda specialitāti, sāku daudz ko izprast. Mūsu skolas atbalsta personāls strādā pamatīgi, lai radušās grūtības noteiktu un ar tām strādātu. Vēl samērā nesen, ja bērns slikti lasīja, viņu uzskatīja par sliņķi, bet patlaban mēģinām izprast, vai pamatā nav citas problēmas, piemēram, disleksija, kad bērns vienkārši nespēj izlasīt.”

Anita ir pārliecināta, ka skolotājam ir jābūt ļoti vispusīgam, īpaši sākumskolā tas ir neizbēgami, un „svarīgākais ir saskatīt katra bērna talantu, to, ko viņš spēj vislabāk, un to arī celt saulītē”.

 Anita Line2.jpg 

Pamatā ir savstarpējā uzticība

gas Zolitūdes ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Ingūna Hitrova stāsta, ka skolotājam, kas patlaban strādā skolā, ir jābūt mūsdienīgam, jāiet līdzi bērnam, viņa domāšanai un uztverei: „Jau 20 gadus mēģinu izprast un saprast bērnus, allaž skatīties vienā virzienāar viņiem. Mēģinu ielikt savas apzinātās vērtības mūsdienīgajā vidē, notikumā, it visā. Par savu misiju uzskatu būt par padomdevēju. Varbūt mana pieredze un pienesums katrai dienai būs minimāls, bet vēlāk rodas arī lielas lietas – gan audzināšanas darbā, gan latviešu valodas mācīšanā.”

Ko atšķirīgu skolotāja novēro 21. gadsimta bērnos? I. Hitrova atzīst, ka viņi vairāk uzdrīkstas, nepārkāpjot robežas, piemēram, runāt par tēmām, ko pati nav uzdrīkstējusies pārspriest ar saviem skolotājiem. „Līdz šim mūsu mijiedarbība ir veidojusies veiksmīgi, jo viens otru uzklausām. Strādāju ar dažāda vecuma bērniem, un lielākais prieks ir tad, ja, beidzot 12. klasi, jaunietis apzinās savu lomu, piemērotāko vietu dzīvē un es zināmā mērā esmu palīdzējusi šo ceļu atrast. Nesaucu sevi par otru mammu, bet bērni ir jāmīl, jāsaskata vienreizējais katrā,” norāda skolotāja.

Vai uzticības pilnas savstarpējās attiecības palīdz veidot arī īpašu attieksmi pret latviešu valodu? I. Hitrova piekrīt – strādājot mazākumtautību skolā, viņa par savu misiju uzskata nest latviskumu ne tikai valodas stundās, bet arī citos pasākumos.

„Katru gadu 12. klases skolēni piedalās latviešu valodas konferencē, kas liek aizdomāties par latviešu valodas nozīmi Latvijā, par to, ar ko viņi lepojas, te dzīvojot. Man, skolotājai, ir patiess prieks, ka skolēni latviski spēj brīvi izteikties, paust savas domas, rakstīt radošus darbus. Savā darba mūžā neesmu dzirdējusi frāzi, kas liktu uzmanīties, tādēļ saprotu, ka eju pareizajā virzienā,” atzīst skolotāja.

zp2017.jpg

 

Ilze Brinkmane

logo_Izglitiba_kultura.jpg

 
 

Komentāru pievienošana

Vārds

E-pasts

Komentārs

Ievadiet attēlā redzamo kombināciju

 
Pēdējo reizi atjaunota 21.septembrī, 2018, 09:35
Adrese: Krišjāņa Valdemāra iela 5, Rīga, LV-1010, Latvija
Tālrunis: 67026816, E-pasts: iksd@riga.lv
old.iksd.riga.lv

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, elektroniskā pasta adrese: iksd@riga.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit